Šī dzīvesveida piekritēji nav dīvaini vienpaši, bet gan apjomīga starptautiska kustība ar nosaukumu frīganisms (freeganism). Sestdiena mēģināja saprast, vai šādi iespējams dzīvot arī Latvijā, bet pēc desmit lielveikalu atkritumu konteineru apsekošanas varam secināt, ka šeit frīganiem nāktos palikt badā, jo vienīgais guvums bija pāris kilogrami tomātu un viens ābols.
Iedomājoties rakņāšanos miskastēs, acu priekšā, visticamāk, parādās ar paunām nokāries bomzis. Šķiet, ka no domām vien degunā iecērtas arī šādai ainiņai raksturīgā smaka. Riebums, žēlums un reizē varbūt arī prieks, ka jums dzīvē ir paveicies vairāk. Bet, ieraugot frīganu, kurš iepazīstas ar miskastes saturu, jūs droši vien pārņemtu neizpratne. Ko tas "kārtīgais" cilvēks dara pie miskastes? Patiesībā tas ir nevienam nekaitīgs brīvdomātājs, kurš nodarbojas ar savu ikvakara "ieniršanu atkritumu konteinerā" (angļu val. — dumpster diving). Frīganu mērķis, rakņājoties miskastē, gluži tāpat kā bezpajumtniekiem, ir atrast kaut ko vēdera tiesai, bet apsvērumi, kādēļ katrs no viņiem ar to nodarbojas, ir atšķirīgi. Tāpat visai atšķirīgi būs arī abu dzīves apstākļi, jo vidusmēra frīganam ir gan pastāvīga dzīvesvieta, gan algots darbs. Citi frīganus uzskata par dīkdieņiem, bet viņi paši savu dzīvesveidu skaidro kā protestu pret arvien pieaugošo patēriņu. Viņuprāt, laiku, ko cilvēki tērē naudas pelnīšanai un pēcāk arī tās tērēšanai, lietderīgāk ir pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem.
Alise un Arnis pagājušajā pusgadā studēja Kopenhāgenā un tur viņi lielveikalos savu kāju tikpat kā nespēra, jo no atkritumu konteineros atrastās pārtikas bija iespējasm pagatavot visai bagātīgas maltītes. Ja jūs dzīvojat kā frīgani, tad vienu dienu vakariņās var baudīt salātus no miskastē atrasta kūpināta laša un mocarellas siera, bet citudien savu istabu var izrotāt ar konteinerā izmestiem svaigu tulpju un rožu klēpjiem. Šobrīd abi jaunieši ir atgriezušies Latvijā, bet pa Rīgas veikalu miskastēm viņi nesiro. Iespējams, intereses pēc abi varētu veikt kādu "kontrolbraucienu", bet pēc dzirdētajiem nostāstiem viņiem šķiet, ka nekas labs nesanāktu. Latvijā frīganiem nākoties saskarties ar virkni šķēršļu, piemēram, slēgtiem konteineriem un agresīviem apsargiem, kuri pat draudot uz frīganiem šaut. Šķiet, frīganisms ir tikai labklājības valstu privilēģija.
Interneta diskusijas, kas liecinātu par frīganu aktivitāti Latvijā, ir divus trīs gadus vecas. Tajās var lasīt par tā laika frīganu veiksmēm un neveiksmēm Rīgas veikalu miskastēs. Pēc tam par šo tematu internets klusē. Arī bijušie frīgani saka, ka tieši ap to laiku lielveikali pret viņiem esot sākuši cīnīties, slēdzot miskastes un novietojot tās grūtāk pieejamās teritorijās. Izmēģināt, vai situācija pēdējo pāris gadu laikā ir mainījusies, neviens no bijušajiem frīganiem nealka. Tādēļ frīganu pašreizējās iespējas devos izpētīt pati.
Vairāk par Sestdienas eksperimentu lasiet 15.februāra numurā!