Saules pielietās vasaras dienas nereti izvēlamies baudīt prom no pilsētas burzmas, tuvāk ūdeņiem un dabai, kur diena šķietami rit daudz nesteidzīgāk. Tieši šādam mērķim – pēc sākotnējās ieceres, gan tikai draugu lokam, savējiem – izveidots Baldones waterjump. Ar laiku gan izrādījies, ka nesteidzīgas aktīvās atpūtas cienītāju ir daudz, un nu komplekss krietni izpleties. Pēc Baldones waterjump saimnieka Kaspara Lagzdiņa teiktā, vaterītī var laiski atpūsties, peldēt, grilēt un vienkārši labi pavadīt laiku.
"Kas man nepatīk, braucot kaut kur atpūsties? Visur ir jāvelk maks ārā. Es aizeju paspēlēt volejbolu, samaksāju par
to un visu laiku skatos pulkstenī, jo noteiktā laikā mani dzen no laukuma nost, rindā jau nākamais, kurš ir samaksājis. Tas man nepatīk," par to, kā radusies kompleksa ideja, stāsta tā saimnieks. "Mēs taisījām kompleksu, lai tur valdītu tāda kā brīvība. Ir pierādīts, ka šī pieeja ir labāka nekā komerciālā," viņš vēl pārliecināti piebilst.
Laiskajiem un aktīvajiem
Baldones waterjump ir atpūtas komplekss, kas kopumā plešas jau četru hektāru lielā teritorijā. Šobrīd gan izmantoti tiek aptuveni 2,5 hektāri, pārējā teritorija palēnām vēl tiek apgūta. Te adrenalīnu var gūt, iemēģinot Baltijā lielāko divu pakāpju – 8,5 un 10 metru augsto – slip’n’slide jeb, vienkāršāk runājot, slidkalniņu. Tomēr iespaidīgās konstrukcijas vidējas trīsstāvu mājas augstumā saukt vienkārši par slidkalniņiem šķiet smieklīgi. Tās pārklātas ar īpašu materiālu, lai pa to varētu laisties lejā bez palīgierīcēm.
Asāku izjūtu cienītāji un sava veida profesionāļi var izmantot arī tā dēvēto waterjump. Baldonē tāds ir vienīgais visā Latvijā, iespējams, tieši tāpēc šim terminam latvisks tulkojums vispār nav ieviests. Baldonieši par waterjump sauc sešus, astoņus, 10 un 12 metru augstus estakādes celiņus, no kuriem astoņus un 10 m augstos celiņus klāj mākslīgā sniega segums, bet pārējie divi ir piemēroti tikai riteņbraucējiem. Tur baudīt kalna priekus var ziemas ekstrēmo sporta veidu un velo entuziasti, jo pa šīm nobrauktuvēm atļauts braukt ar slēpēm, snovborda dēli vai velosipēdu.
Gan slip’n’slide, gan waterjump braucieni ir īsts piedzīvojums, kura finiša taisne ir uzlidošana gaisā, veicot pēc iespējas atraktīvākus trikus un skatītāju acis priecējošas kustības, piemēram, apmetot kūleni, visbeidzot piezemēšanās, ar skaļu plunkšķi iekrītot dīķī. Savukārt mierīgākas atpūtas tīkotāji te var spēlēt volejbolu, strītbolu, futbolu, lēkāt pa batutu, peldēties dīķī, braukt ar laivu vai vienkārši laiski baudīt sauli.
Ideju noskata Igaunijā
Kaspars pats agrāk aktīvi nodarbojies ar freestyle slēpošanu un ar domubiedru grupu pirms nu jau vairāk nekā sešiem gadiem devies uz Igauniju, kur Rahingē arī noskatīta ideja Baldones waterjump izveidei. "Mēs agrāk ļoti bieži braucām uz Rahingi. Tā šķita ļoti forša vieta, kur var labi atpūsties. Tur arī aizguvām ideju un pretstatā lēnīgajam latvietim, kurš zem deguna noburkšķētu, ka kāds jau Latvijā arī ko tādu varētu uztaisīt, nodomājām – kāpēc mums pašiem tādu neuztaisīt?!"
Pašreizējā Baldones kompleksa vietā sākotnēji bijis aptuveni 300 kvadrātmetru liels dīķis. "Nē, būtībā tā bija vienkārši zema vieta, kurā bija izveidojusies peļķe. Realitātē tā dīķa tur nemaz nebija, sākām no pilnīgas nulles. Un tā, lēnā garā darbojoties, var sanākt diezgan smuki," pats savu veikumu uzteic Kaspars.
No idejas līdz realizācijai pagājuši mazliet vairāk nekā divi gadi – 2011. gadā sākts domāt par waterjump izveidi, 2013. gada vasarā paši ar lāpstām rokās veidoja uzbēruma formu un waterjump konstrukciju, lai tajā pašā gadā tas jau reāli varētu sākt darboties. Tā kā Kaspars tajā laikā vēl bija students, kuram savu līdzekļu, ko ieguldīt idejas realizācijā, nebija, nolemts izmēģināt veiksmi Eiropas struktūrfondu līdzekļu apguvē. Lauku līdera programmā pieteikts projekts finansējuma piesaistei, lai varētu izrakt dīķi, izveidot waterjump konstrukciju, kas pārklāta ar mākslīgā sniega segumu. "Tas bija laiks, kad būtībā tikai sākās šāda veida līdzekļu apgūšana, un cilvēkiem nebija izpratnes, ka šo naudu var kaut kam jēdzīgam izmantot. Tāpēc arī konkurenti bija ar tādām izspiestām idejām," tagad veiksmīgo startu komentē Kaspars. Ar Lauku līderi izdevies piesaistīt finansējumu aptuveni 17 000 latu apmērā, līdzfinansējums – vēl ap 1500 latiem –, pēc Kaspara vārdiem, kaut kā sakasīts.
Aizgāja ar Facebook
Pirmajā vasarā nekādi citi ievērojami ieguldījumi nav bijuši nepieciešami. "Aiznākamajā vasarā atkal sakasīju naudu priekš slip’n slide. Tas nebija daudz, konstrukcija bija vienkārša un lēta, atklāti sakot – arī šausmīga, bet savu funkciju pildīja. Tā kā mēs to taisījām būtībā tikai sev, konstrukcija īpaši neuztrauca, galvenais, ka funkciju pilda un ir forši. Un tieši tas bija mirklis, kad sāka braukt cilvēki," atminas kompleksa saimnieks.
Baldones waterjump Facebook lapā ielikts ar telefonu filmēts video, kurš burtiski uzsprādzis, ļoti daudzi cilvēki ar to dalījušies. Kaspars atzīst, ka šāda veida īsi izklaides vietu video, kas ievietoti sociālajos tīklos, ir izcils mārketinga instruments. Nākamajā nedēļā vaterītis jau bijis pilns ar cilvēkiem.
Ļoti aptuvens kopējo ieguldīto investīciju apmērs ir 200 000 eiro, ieskaitot struktūrfondu finansējumu. Kaspars atzīst, ka gadījumā, ja vaterīša izveides pirmsākumos nebūtu piesaistīti līdzekļi ar Lauku līdera palīdzību, komplekss, visticamāk, nebūtu attīstīts. "Principā, pateicoties Eiropas naudai, tas arī ir noticis. Tajā brīdī es nekādā veidā nebūtu varējis uztaisīt waterjump. Protams, ir sakritušas vēl dažnedažādas lietas kopā. Man paralēli bijuši arī citi biznesi, no kuriem pilnīgi visa nauda, kas nāca, tika grūsta vaterītī ar cerību, ka tas kaut kad aizies. Bet noteikti, ja nebūtu sākts šis projekts, pateicoties Eiropas fondu līdzekļiem, esmu diezgan pārliecināts, ka tur joprojām būtu parasta lauku saimniecība bez nekā."
Waterjump ģimene
Stāstot par kompleksu, Kaspars bieži lieto vārdu "mēs". Jautāts, kas ir tie "mēs", kas ir waterjump "ģimene", viņš atbild: "Tas ir nenosakāms skaitlis. Sāku es ar savu ideju – es gribēju to darīt. Kamēr stāstīju, ka gribu to taisīt un kaut kādā brīdī mums Latvijā būs tāds waterjump, es gribētu teikt, mani neviens īpaši par pilnu neņēma. Es biju students bez naudas, kurš neko īpaši nopietnu iepriekš arī nav darījis. No malas jau laikam ļoti cerīgi sākotnēji neizskatījās."
Brīdī, kad apstiprināts finansējums un viss reāli sākts taisīt, pieslēdzies draugs Rinalds Rozenbergs, kurš ļoti aktīvi braucis palīgā un aicinājis arī citus. "Palīgu ir kļuvis arvien vairāk un vairāk. Principā tā ir freestyle slēpotāju sabiedrība, kurus ieinteresēja mana ideja un kuri sāka braukt man palīgā," atzīst Kaspars.
Baldones komplekss izveidots uz zemes, kura pieguļ Kaspara lauku saimniecībai. Tur dzīvo Kaspara tēvs. "Viņš ļoti daudz palīdz tehniskajā jomā, es teiktu, ka viņš ir galvenais no visiem pārējiem, kas palīdz un iesaistās. Bez viņa mēs noteikti nebūtu tikuši tik tālu kā šajā brīdī, tas paņemtu daudz vairāk pūļu un laika. Tētis ir ļoti tehnisks, viņš labi pārzina, ko un kā labāk uztaisīt. Nereti situācijās, kad es lauzu galvu, viņš atrod risinājumu, kas ir daudz ērtāks, lētāks un labāks."
Rahinges waterjump, no kura būtībā nošpikota ideja, baldonieši ir pārauguši, bet Kaspars neskopojas ar komplimentiem arī tuvākajam konkurentam – Rahingē tagad izveidots ļoti interesants veikparks. Kompleksa ziņā Rahinge ir tuvākais konkurents, taču Baldones waterjump mērķauditorija ir atpūtnieki, bet Igaunijā galvenie klienti ir profesionāli sportisti, kas waterjump var izmantot treniņu iespējām. "Uz waterjump nevar aiziet un vienkārši ar riteni nobraukt lejā, ir jābūt diezgan profesionālam. Rahingē ir, manuprāt, Baltijā vienīgais divu līmeņu veikparks, kas atkal nozīmē, ka tas nav iesācējiem. Jāatzīmē, ka igauņiem gan ir divas līnijas, viena ir samērā vienkārša un vienā līmenī. Arī pārējās aktivitātes būtībā ir profesionāļiem. Mēs paņēmām nedaudz citu virzienu, darbojamies vairāk ar atpūtniekiem, pie mums var atbraukt jebkurš – pa slip’n’slide kaut kādā veidā nobraukt un tikt no dīķa ārā var ikviens," atšķirības iezīmē Kaspars un vēl zobgalīgi piebilst: "Cerams, ka baigi nesasitīsies."
Latvijā tuvākais komplekss, ar ko var vilkt paralēles, ir Sporta komplekss 333, kur arī ir dažādas atpūtas iespējas, tomēr abu vietu profili ir ļoti atšķirīgi.
Ipaši domās par ģimenēm
Waterjump sezona vidēji ilgst no jūnija līdz augusta beigām. Maijā, ja ir labs laiks, arī interesentu pietiek, taču septembrī, pat ja ir atbilstoši laikapstākļi, cilvēki atpūsties vairs nebrauc. Šogad sezona atklāta 27. maijā, saulainā brīvdienā mērķis ir sagaidīt 500 apmeklētāju. Sliktiem laikapstākļiem pašlaik risinājuma gan nav.
Divi galvenie cilvēku piesaistīšanas veidi ir tā dēvētais no mutes mutē, kad atpūtnieki, kuri bijuši Baldonē un tur labi pavadījuši laiku, to iesaka arī tālāk saviem draugiem. ""No mutes mutē" ir ļoti spēcīgs ierocis. Mēs runājam ar saviem klientiem, un aptuveni pusei Baldones waterjump ieteikuši draugi, kuri lieliski pavadījuši laiku!" Tomēr pašlaik spēcīgāks mārketinga ierocis ir jau pieminētais Facebook, kam tiek atvēlēta arī samērā liela mārketinga budžeta daļa. Ar tā starpniecību varot sasniegt ļoti lielu auditoriju. Starp rekordistiem ir Baldones waterjump ievietotais video ar aptuveni 133 000 skatījumu.
Waterjump auditorija ir jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Paplašinoties piedāvāto aktivitāšu klāstam, izveidojot volejbola, strītbola un futbola laukumus, klientu vidū parādās arī ģimenes ar bērniem. Kaspars atzīmē arī demokrātisko samaksu un faktu, ka bērniem līdz septiņiem gadiem uzturēšanās teritorijā ir bez maksas, 7–12 gadu veciem – par puscenu. Biļešu politika paredz, ka apmeklētājs samaksā ieejas maksu un var izmantot visas teritorijā pieejamās atpūtas iespējas. "Tā ģimenēm ir samērā lēta atpūta. Un man ļoti patīk šī auditorija, jo viņi ir mierīgi un sakarīgi. Jaunieši tomēr ik pa laikam savāra kādus podus, bļaustās un tā. Jaunās ģimenes ir feina kategorija, kas nereti arī brauc lielākās kompānijās." Domāt par ģimeņu piesaistīšanu plānots arī turpmāk. Šogad vēl ne, bet uz nākamo sezonu iecerēts izveidot norobežotu bērnu laukumu, kurā nedēļas nogalēs būs arī bērnu pieskatītāja, lai, ģimenei atbraucot, vecāki paši var nesteidzīgi atpūsties. "Es nezinu vēl, kā tas realitātē būs, bet pieņemu, ka vecākiem tas varētu patikt."
Grib darboties arī ziemā
Patlaban pats svarīgākais plāns numur viens, kura dēļ tiek atlikti kādi mazāki paplašināšanas projekti, ir izveidot naktsmītnes. "Vajadzētu kādā brīdī panākt, lai vaterītis sāk sniegt kādus finansiālus ieguvumus, lai varam visu sezonu algot darbiniekus un tas būtu kā normāls bizness," atzīst Kaspars. Pašlaik ziemas sezonā Baldonē ir pieejama tikai pirts, par kuras izmantošanu ir liela interese, bet, tā kā nav naktsmītņu, potenciālie pirts ballīšu rīkotāji nereti tomēr izvēlas vietu, kur iespējams arī pārnakšņot. Tāpēc tagad iecerēts pabeigt ap 100 kvadrātmetru lielu pasākumiem paredzētu telpu un blakus uzbūvēt ēku nakšņošanai. Plānotas trīs telpas ar lielu guļvietu skaitu un trīs divvietīgas istabas. "Tas ir pats svarīgākais, ko es plānoju paveikt līdz nākamajam pavasarim. Ietilpība tur būs ļoti liela, jo man ir prātā tāds mistisks telpas iekārtojums, kur vienā telpā varēs izguldīt daudz cilvēku, bet viņi nejutīsies saspiesti. Tas ir interesanti, tur būs forši!" pārliecināti stāsta Kaspars.
Līdz ar to ziemā būs iespējams attīstīt pirts un viesu mājas pakalpojumus. "Viesu namu Rīgas tuvumā priekš tās cilvēku masas ir samērā maz, un tie ir arī diezgan dārgi," Kaspars norāda un skaidro, ka standarta viesu namam sevi ir ļoti grūti interesanti reklamēt un pozicionēt, tādējādi Baldones waterjump ir lielu soli priekšā. Tāpat teritorija ir ļoti labi izmantojama tā dēvētajā nesezonā.
Jautāts par līdzekļu piesaisti turpmākajiem projektiem, Kaspars stāsta, ka projektam, kura izmaksas ir līdz 10 000 eiro, pieteikuma rakstīšana būtībā ir ķēpa ar papīriem. Līdz 10 000 papīru rakstīšana ir lielāka nekā jēga no tā visa. Ja projekts ir jau par lielāku summu, tad, jā, ir jēga to darīt. Šajā plānošanas periodā, salīdzinot ar laiku, kad piesaistīti līdzekļi waterjump izveidei, situācija gan esot krietni mainījusies. "Cilvēki saprot, ka var dabūt naudu savam biznesam un tiešām uztaisīt ko vērtīgu," rezumē Kaspars.
Pilnīgi citāds festivāls
Vaterītī jau vairākus gadus notiek arī bezrūpības un romantikas festivāls Waterfest. "Man pašam nepatīk festivāli. Es esmu lielā barā, troksnī, visi mani aplej ar dzērieniem, uz tualeti ir jāstāv rindā trīs stundas, ēdienu nekur nav iespējams paņemt, viss ir, kā dzīvojot pa Getliņiem. Mēs gribējām uztaisīt kaut ko pavisam citu," uzsver Kaspars. Cik gadu šogad ir Waterfest, ir grūts jautājums, jo arī festivāla ideja izlolota gluži tāpat kā pats vateris – sākotnēji tas bijis pasākums tikai draugiem. Pirmajā gadā bijusi "dārza ballīte" ar 150 cilvēkiem, otrajā gadā jau lielāka dārza ballīte, to apmeklējuši ap 800 cilvēku, un tad radusies apjausma, ka to var veidot kā nelielu festivālu.
Pērn apmeklētāju skaits pieaudzis, un šogad tiek tēmēts uz vēl lielāku – saimnieks sola, ka Baldones waterjump teritorija 21.–23. jūlijā gaidāmajā Waterfest infrastruktūras ziņā būs izveidota un pielāgota tā, lai uzņemtu līdz pat 5000 cilvēkiem. "Mākslinieki būs tiešām baudāmi, arī teritorija būs sakopta, visu laiku būs cilvēki, kas par to rūpēsies." Viņaprāt, ļoti svarīgi ir radīt festivāla sajūtu, atmosfēru ar skatuves noformējumu un dekorācijām. "Tas būs pilnīgi citāds festivāls," ir pārliecināts Kaspars.