Ķinis norāda, ka noziedzība kibertelpā patiesībā ļoti līdzinās tradicionālai noziedzībai reālā vidē, tikai noziedzniekiem tas nozīmē iespēju izvērst savu darbību plašākā mērogā. Lai aplaupītu banku, vairs nav jābruņojas ar šaujamieroci un jāriskē ar savu dzīvību; tikpat labi noziedznieks var ērtās čībās sēdēt savā dzīvoklī un pārsūknēt vajadzīgos datus.
Fragments no intervijas:
Vai juristi tiek līdzi informācijas tehnoloģiju un arī kibernoziedzības straujajai attīstībai?
Tiesības vienmēr būs iedzinējas, salīdzinot ar tehnoloģijām. Krimināltiesību jomā ir svarīgi jau laikus iestrādāt likumos tādus principus, kas būs izmantojami arī tad, ja tehnoloģijas mainīsies. Likuma teksts jāizstrādā tā, lai tas būtu piemērojams arī pēc 10 vai 15 gadiem.
Vai informācijas tehnoloģiju jomā tas tomēr nav pārāk ilgs laika posms? Piemēram, pirms 15 gadiem tāds milzis kā Google vēl bija bērnu autiņos, bet Facebook vai Twitter nebija pat izgudroti.
Es uz to vairāk raugos no krimināltiesību aspekta. Kādi tad ir galvenie noziedzīgo nodarījumu veidi? Zādzība, krāpšana, nelikumīga izmantošana. Tas pats notiek arī elektroniskā vidē. Šajā ziņā nav starpības, vai noziedznieks mēģina no bankas nolaupīt reālu naudu, vai arī cenšas to izdarīt elektroniski. Tā jebkurā gadījumā ir nelikumīga darbība, neatkarīgi no tā, kāds paņēmiens tiek izmantots. Katram noziegumam elektroniskā vidē ir radniecīgs nodarījums reālā vidē.
Vai nākotnē kibernoziegumi nekļūs par galveno noziedzības veidu? Bankas jau tagad droši vien vairāk baidās no hakeriem, nevis reāliem laupītājiem.
Protams. Pētījumi rāda, ka reālas laupīšanas gadījumā noziedznieka guvums reti ir lielāks par 2000 eiro, jo lielākas summas bankas darbiniekiem nav pie rokas. Savukārt ar elektroniskiem paņēmieniem iespējams piesavināties daudz lielākas summas.
Vai tas, ka tādi informācijas tehnoloģiju milži kā Google iegūst un apkopo arvien vairāk informācijas par katru no mums, nav uzskatāms par draudu privātumam?
Daudzi ir sajūsmā par moderno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām, bet tam ir arī ēnas puses. Piemēram, tu sāc lietot kādu pakalpojumu, ieliec ķeksīti pie kārtējā 48 lappuses garā līguma, bet tur pa vidu rakstīts, ka pakalpojuma sniedzējs patur sev tiesības piegādāt tavus datus arī saviem partneriem. Bet kas ir šie partneri? To nevienam nesaka. Un tad nav ko brīnīties, ja izrādās, ka Google par mums zina visu. Es saviem studentiem rādu tādu internetā atrodamu videofilmu, kur apkopotas prognozes par mūsu sabiedrību 2020.gadā. Un viens no uzstādījumiem, kas tur izskan, ir šāds: "Privātums vairs nav problēma." Privātums esot vajadzīgs tikai tiem, kas vēlas kaut ko slēpt no valsts. Tur tiek uzburta tāda pasaule, kurā novērošanas kameras izvietotas pat guļamistabā. Un izskatās, ka mēs uz to pamazām ejam. Cilvēki paši to vēlēsies: iegādāties kārtējo moderno tehnoloģiju ierīci, kurai iekšā būs virkne funkciju, kas ierobežos viņu privātumu.
Kā ierindas interneta lietotājam pasargāt sevi no kļūšanas par kibernozieguma upuri?
Kas tad pārsvarā ir kibernoziedznieku upuri? Tie ir vienkārši cilvēki, kas nezināšanas vai lētticības dēļ kļuvuši par vieglu laupījumu noziedzniekiem. Piemēram, ja cilvēki nevērtu vaļā nepazīstamus e–pasta sūtījumus un to pielikumus, tad atkristu liela daļa problēmu. Taču cilvēkam ir tieksme atvērt un apskatīties!
Tāpat notiek ar datorvīrusiem. Pirms kāda laika aktīvi izplatījās tāds izspiedējvīruss, kas Valsts policijas vārdā biedēja cilvēkus ar dažādām nepatikšanām, ja viņi nepārskaitīs attiecīgu summu vīrusa autoriem. Reiz man vakarā piezvanīja kāds paziņa, šausmīgi uztraucies un prasa: "Ko man tagad darīt? Datora ekrānā parādījies brīdinājums, pieprasa 24 stundu laikā samaksāt naudu, pretējā gadījumā pret mani tiks ierosināta krimināllieta pēc tāda un tāda panta!" Es viņam saku: "Tu tikai neko nemaksā; labāk aiznes datoru uz darbnīcu, lai tiktu vaļā no vīrusa." Bet bija daudzi, kas piekrita samaksāt, jo viņiem bija bail. Katram jau var būt kāds grēciņš, kāda nelegāli instalēta programma, filmas vai mūzika. Tas bija perfekti nostrādāts krāpšanas veids, kas izmantoja cilvēku psiholoģiju. Un peļņa bija miljardiem liela, jo šis vīruss tika palaists daudzās valstīs.
Visu interviju ar Uldi Ķini lasiet žurnāla Sestdiena 21.augusta numurā!