Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Otrdiena, 24. septembris
Agris, Agrita

Ķīmija, ko smidzina uz mūsu laukiem

Nezāļu apkarošanai paredzētie glifosāta herbicīdi tiek plaši izmantoti gan Latvijā, gan citviet pasaulē; ražotāji tos reklamēja kā «drošākus par galda sāli». Taču patiesība par šo lauksaimniecības «brīnumlīdzekli» nebūt nav tik rožaina, jo pētniekiem ir nopietnas bažas par tā ietekmi uz augsni un cilvēka organismu. Daži pat dēvē glifosātu par jauno DDT.

Glifosātu kā herbicīdu pagājušā gadsimta 70.gadu sākumā nejauši atklāja amerikāņu biotehnoloģiju giganta Monsanto paspārnē strādājošais ķīmiķis Džons Francs. Monsanto to patentēja, un pasaules tirgū šis ne pēc kā specifiska nesmaržojošais herbicīds ir pieejams jau 30 gadu. Latvijā to reģistrēja (tātad atļauts lietošanā) 1995.gadā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, glifosāts ir populārākais starp visiem pesticīdiem Latvijā. 2012.gadā Latvijā rapsim un graudaugiem izmantoja mazliet vairāk nekā 140 tonnas glifosāta herbicīdu. Pasaulē glifosāts veido 25% no visas pasaulē izmantotās agroķīmijas, un visi ir vienisprātis, ka starp herbicīdiem tas noteikti ir dižpārdoklis. Starp visiem glifosātiem populārākais ir Roundup. Tā nostiprināšanos veicinājušas arī Roundup Ready modifikācijas sojā, lucernā, rapšos, cukurbietēs, kukurūzā un kokvilnā — uz šiem augiem var smidzināt Roundup, un tie neaiziet bojā.

Latvijā neaudzē Roundup Ready kultūras un ilgu laiku glifosāta herbicīdus izmantoja tikai reizi sezonā. Tagad tos mēdz izmantot arī pirms ražas novākšanas rapšu un kviešu laukos. Glifosātu herbicīdus izmanto arī pašvaldības, lai tiktu vaļā no nezālēm, kas aug, piemēram, starp gājēju celiņu flīzēm un ap dzelzceļa sliedēm. Jebkurā dārza veikalā būs dabūjams vismaz pārītis glifosāta herbicīdu, gan vājākā koncentrācijā, toties ne vienmēr ar skaidri norādītiem riskiem. Nīderlandē no nākamā gada būs aizliegts pārdot glifosāta herbicīdus privātpersonām, jo tās «neapzinās risku». Latvijas Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzskata, ka nekādu risku nav, tāpēc nav pamata aizliegt glifosāta herbicīdu tirdzniecību parastajiem cilvēkiem.

Glifosāts, tieši tāpat kā DDT, sākumā tika uzņemts ar ovācijām. Vispārēji tika pieņemts, ka tas nogalina nezāles, jo bloķē specifisku enzīmu, kas nav nedz dzīvniekiem, nedz cilvēkiem, tikai atsevišķiem mikroorganismiem, un tāpēc tas ir drošs mums un «četrkājaiņiem», un, pareizi pielietots, arī kultūraugiem. Ja paskatās tālāk par ražotāju glancētajiem bukletiem, tad sīkā, gandrīz neizlasāmā drukā iespiestais teksts vēsta pavisam ko citu. Lai gan oponentu balsis vēl joprojām ir mazākumā, tomēr tās kļūst arvien skaļākas. Viņi uzstāj, ka attiecībā uz glifosātu liela daļa ražotāju apgalvojumu ir tikai pieņēmumi.

Ražotāji un liela daļa lauksaimnieku uzskata, ka glifosāti ir lēts un efektīvs līdzeklis nezāļu iznīcināšanai. Lielās platībās tikt vaļā no nezālēm ar glifosātu ir lētākais un vienkāršākais veids, to apliecina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā. Bet var gadīties, ka zemnieks zāģē zaru, uz kura pats sēž. Pirmās aizdomas, ka glifosāts nav tik balts un nevainīgs, parādījās jau pagājušā gadsimta 80.gados, kad tika novērots, ka kvieši, kuru laukus apsmidzina ar glifosātu, pēc tam pastiprināti slimo ar augsnes patogēnu izraisītām slimībām.

Glifosāts ir populārākais agroķīmijas līdzeklis, taču tā atlikumus pārtikā pārbauda reti. Un ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā, kur, lai arī glifosāts ieguva vispārējo ES reģistrāciju jau 2002.gadā, tā regulāra testēšana graudaugos tika aizsākta tikai pēc astoņiem gadiem — 2010.gadā. Latvijā pērn Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudīja glifosāta atlikumus divos kviešu, trīs auzu graudu un divos rudzu putraimu paraugos. Visi paraugi bija atbilstoši normām.

Glifosāta ražotāju jājamzirdziņš ir apgalvojums, ka šī viela cilvēka ķermenī neuzkrājas: pat ja mēs ar pārtiku uzņemam glifosāta atlikumus, tūlīt pat tos izčurājam ārā. Eksperimentos ar dzīvniekiem ļoti liela daļa glifosāta patiešām pamet organismu, tomēr mikroskopisks daudzums paliek tajā. Ko tas tur dara, nav zināms, bet tiek pieņemts, ka tas ir nekaitīgs. Pērn starptautiskā nevalstiskā organizācija Friends of Earth (Zemes draugi) veica neformālu pētījumu 18 Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, nosakot glifosāta atliekas pētījuma dalībnieku urīnā. Visi dalībnieki bija pilsētnieki, kam nav nekādas tiešas saskares ar herbicīdiem. Latvijā pētījuma rezultāti bija šādi — 55% paraugu tika atrasts glifosāts. Ražotāji par šādu iznākumu nemaz nebija pārsteigti, jo viņi jau iepriekš teica, ka glifosātu izčurā!

Uz glifosātu krīt aizdomu ēna par hormonālās sistēmas bojāšanu. Aizdomas ir, bet pierādījumu pagaidām nav gana. Hormonālās sistēmas bojātāji ir ķīmiskas vielas, kas var izraisīt vēzi, iedzimtas kroplības, smadzeņu un seksuālās attīstības problēmas. Ja pierādītos, ka glifosāts tāds ir, tas uzreiz būtu jāizņem no tirgus. «Hormonālās sistēmas bojātājiem nav drošas devas. Un tieši tāpēc man ļoti nepatīk, ka glifosāts ir atrasts urīnā. Ja tas bijis urīnā, tātad tas bijis arī asinīs. Bet es negribu, lai manā organismā būtu kas tāds, par kura drošību man neviens neko nevar garantēt,» uzsver vides zinātniece Jana Simanovska.

Latvijas atbildīgie dienesti — Valsts augu aizsardzības dienests un Pārtikas un veterinārais dienests, kas uzrauga pesticīdu lietošanu un nonākšanu pārtikas produktos, Sestdienai apliecināja, ka pie pašreizējā glifosāta lietojuma un atļautajiem atlikumiem nesaskata draudus patērētāju veselībai un apkārtējai videi. Uz to organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme iebilst: «Kā var atbildīgās iestādes ar putām uz lūpām apgalvot, ka glifosāts ir nekaitīgs, un garantēt patērētāju drošību, ja nacionālā līmenī nav pat nekādas monitoringa programmas augsnei, ūdenim un pārtikai! Viņi nemaz nezina, cik daudz glifosāta ir vidē un mūsos. Turklāt zinātne nekad nav apgalvojusi, ka glifosāts ir nekaitīgs. To teikuši tikai ražotāji, kas balstījušies uz pašu apmaksātiem pētījumiem.»

Visu rakstu par glifosāta herbicīdiem un to ietekmi uz cilvēku veselību lasiet 25.aprīļa žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata