Aptaujas rāda, ka zaļajiem šoreiz varētu arī izdoties pārvarēt 5 procentu barjeru, jo acīmredzot ir uzauguši vēlētāji, kas būtu gatavi balsot par skaistajām zaļajām idejām, daudz neapgrūtinot sevi ar faktu, ka Latvijas Zaļās partijas līdzšinējai praksei vairāk bijusi raksturīga ne tik daudz iestāšanās par zaļu dzīvesveidu, cik apkaunojoša klusēšana gadījumos, kad videi tiek darīts pāri (piemēram, «mazo hesu sērgas» laikā, kad atjaunojamās enerģijas ideju dažas politikas elitei pietuvinātas personas pārvērta naudas pumpī uz pārējo elektrības lietotāju un sagandētu upju rēķina).
Zemnieku izredzes Rīgā tik cerīgas nešķiet, tāpēc Rīgā tikpat kā nepazīstamā 2700 biedru lielās Biškopju biedrības vadītāja Armanda Krauzes izvirzīšana tiek skaidrota drīzāk kā viņa vārda popularitātes vairošana nākamajiem politiskajiem amatiem (iespējams, viņa vārds pēc gada būs Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstā vai 2014.gada nogalē — Saeimas vēlēšanu sarakstā, ja EP Krauzem neizdosies iekļūt). Kad Zaļās partijas kandidāts Rīgas mēra amatam Guntis Belēvičs mums intervijā koķeti centās iestāstīt, ka visu citu sarakstu kandidāti esot populārāki nekā viņš, Krauzes popularitāte tika argumentēta ar viņa, 10.Saeimā ievēlēta cilvēka, lielāku politisku pieredzi. Intervijā Sestdienai Krauzes politiskā pieredze izpaudās vispirms uzmanīgos formulējumos un apziņā, ka pirms vēlēšanām nevar nesolīt.
Fragments no intervijas:
Ja zemnieks kļūs par Rīgas mēru, pēc četriem gadiem galvaspilsētā iedzīvotāju būs vairāk vai mazāk nekā pašlaik?
Iedzīvotāju Rīgā būs vairāk arī tad, ja es nekļūšu par mēru. Samazināšanos rāda tikai oficiālā statistika, jo daudzi Rīgā nav deklarējušies. Ja nodrošināsim viņiem tādus pakalpojumus, lai viņi deklarētos te, iedzīvotāju skaits Rīgā palielināsies.
Dzirdēts, ka jūsu partija tomēr diezko necerot uz labiem rezultātiem šajās Rīgas pašvaldību vēlēšanās, tāpēc jūs par mēra kandidātu esot likts, lai vairotu jūsu atpazīstamību, gatavojot augstiem amatiem nākotnē.
Jebkura piedalīšanās vairo atpazīstamību. Protams, nākotnē var visādi būt, jo mēs jau rīkojamies ne tādēļ, lai stāvētu uz vietas un neattīstītos. Bet šajā vēlēšanās man ir pārliecība, ka varam tikt pāri piecu procentu barjerai, un tālākais atkarīgs no tā, kā nostartēs pārējās labējās partijas.
Uz cik procentiem jūs reāli cerat? Cik būtu labi?
Septiņi (smaida).
Uz mēra amatu tiešām cerat nopietni?
Nekad nesaki nekad. Matemātiski rēķinot, tāda varbūtība pastāv. Labēji noskaņotām partijām jāiegūst vairākums, un tad ir sarunas.
Bet ja būs jārunā ar Saskaņas centru, runāsiet?
Saskaņas centru varam atbalstīt saimnieciskos jautājumos, ir dažādas lietas, kas nāk par labu rīdziniekiem, un tādus jautājumus opozīcijai bloķēt būtu vienkārši muļķīgi, bet politiski pateikt, ka veidojam koalīciju ar Saskaņas centru, mēs nevaram — esam partija ar vēsturi, lielie vīri Kārlis Ulmanis, Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics ir bijuši Zemnieku Savienības biedri. Pateikt, ka ejam koalīcijā ar Saskaņas centru vienkārši nedrīkstam.
Stingri sakāt, ka ar viņiem koalīcijā noteikti neiesiet?
Neiesim. Atbalstīsim balsojumos, kas nāks par labu rīdziniekiem.
VL-TB/LNNK mēra kandidāte Baiba Broka teica, ka varētu pašreizējam Rīgas mēram Nilam Ušakovam piedāvāt sociālo lietu komitejas vadītāja vietu. Jūs arī to varētu?
Godīgi sakot, šajā brīdī dalīt amatus ir priekšlaicīgi (smejas). Bet, ņemot vērā Saskaņas centra pašreizējos rādītājus, domē viņi būs, un atbilstoši vēlētāju pārstāvniecībai kādam amatam viņiem ir jābūt.
Arī tad, ja viņi būs opozīcijā?
Jā, jo opozīcijai jābūt konstruktīvai, tāpēc nevar viņus pavisam nobīdīt malā.
Pie Ušakova par vicemēru jūs ietu?
Nē.
Reformu partijas kandidāte Rīgas mēra amatam Inga Antāne teica, ka viņai sarkanās līnijas neeksistējot, no kā izriet, ka viņa varētu sadarboties arī ar Zemnieku savienību. Vai jūs ar Reformu partiju varētu sadarboties?
Neredzu nekādus šķēršļus sadarboties ar labējām partijām. Mēs gan esam nevis labēja, bet centriska partija.
Kāpēc Rīgā jūs, zemnieki, vairs neejat vienā sarakstā ar Zaļo partiju?
Tas katrā pašvaldībā ir atkarīgs no vietējām partijas nodaļām un biedriem. Rīgā mums ir astoņas nodaļas un 250 biedru, tas ir daudz. Viņi vēlējās atsevišķu sarakstu.
Ar kādiem argumentiem?
Ka esam pietiekami nopietna partija ar savu vēsturi.
Kā jūs pats būtu gribējis — iet kopā ar zaļajiem vai atsevišķi?
Tā kā pēdējās reizes mums kopā neizdevās, iešana atsevišķi ir loģisks mēģinājums pārvarēt barjeru. Ja labi strādāsim, varbūt atsevišķi varam iegūt vairāk nekā kopā.
Kas tad ir mainījies, lai tā varētu cerēt?
Pirmkārt, cilvēki. Otrkārt, mums, zemniekiem un zaļajiem, katram ir savs elektorāts. Ja rezultāti būs labi, to varēs ņemt vērā, startējot Saeimas vēlēšanās.
Kā vērtējat Zaļo gatavību sadarboties ar Saskaņas centru?
Pieņemu bez sajūsmas, bet ar izpratni. Katram ir tiesības izvēlēties savu ceļu. Pašvaldības ir cits līmenis nekā parlaments.