Pirms dažiem gadiem, digitālās televīzijas ieviešanas priekšvakarā, patriotiski noskaņotais Latgales politikas aktīvists Andris Badūns nosūtīja vēstuli Drošības policijai (DP), paužot bažas par pierobežas TV pārklājuma ietekmi uz valsts drošību. "Sapratu, ka maznodrošinātie un gados vecāki ļaudis, kam nav naudiņas dekoderam, pavisam bez televīzijas nepaliks, viņiem būs Krievijas un Baltkrievijas TV. Redzot, ko tur rāda, mani tas ļoti satrauca," stāsta Dagdas pansionāta vadītājs Badūns. Uz viņa vēstuli DP reaģēja, tomēr reālu risinājumu nebija.
Latvijas pierobežā, kur viegli var uztvert Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālus, bažas par Krievijas mediju propagandas ietekmi ir īpaši aktuālas. Daļai vietējo tas ir vienīgais pieejamais informācijas avots, jo dekodera iegāde joprojām nav pa kabatai, bet citi arī pēc pāriešanas uz digitālo TV turpina skatīties krievu un baltkrievu kanālus, kuru saturs šķiet tuvāks par Latvijas mediju piedāvāto. "Pa šiem gadiem cilvēku smadzenes ir tā paskalotas, ka — varbūt tas skanēs ļoti skarbi — ļoti liels procents vietējo ar karogiem sagaidītu bruņutransportierus un tankus. Un karogi būtu nevis divu krāsu, bet triju," skarbi secina Badūns.
Mūsdienās tieši televīzija un citi masu informācijas līdzekļi bieži vien ir daudz efektīvāks ierocis par tankiem un bruņutransportieriem. Par to iespējams pārliecināties arī tagadējā Krievijas un Ukrainas konflikta laikā. Līdztekus politiskiem un bruņotas sadursmes draudiem Krievija īsteno arī informatīvo karu. Politikas analītiķi spriež, ka patiesībā šis karš nekad nav apsīcis. Tas gruzdēja līdz noteiktam brīdim, kad atkal, izmantojot masu mediju resursus, jāuzpūš liesma. Pirmo reizi īpaši spilgti informatīvā kara lauks atdzīvojās 2008.gada augustā, kad Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā. Arī toreiz Kremlim pakļautie TV kanāli bija pilni ar tendenciozu un nereti melīgu, bet profesionāli pasniegtu informāciju, ar "ekspertu" intervijām un dokumentālām filmām. Toreiz karš informācijas telpā risinājās jau līdztekus īstai karadarbībai —Krievijas armija bija iebrukusi Gruzijā un aizgājusi gandrīz līdz Tbilisi. Notikumu attīstības tempā parastam skatītājam bija grūti izšķirt, kura puse cik daudz nogalinājusi, civilos iedzīvotājus vai karavīrus, kādas robežas un starptautiskas normas pārkāpusi. Šoreiz Ukrainas konflikta laikā notiek "smadzeņu skalošana", lai sagatavotu auditoriju Krimas okupācijas faktam, vienlaikus nomelnojot un uzliekot nelikumīgās varas zīmogu Kijevā pie varas nākušajiem politiķiem.
Taču arī miera laikā pastāvīgi un plānveidīgi turpinājusies Kremļa propagandas izplatīšana uz tām valstīm, kas ir Krievijas ģeopolitisko interešu lokā — ne tikai Ukrainu, bet arī Baltijas valstīm. Krievijā masu mediji, it sevišķi televīzija, ir nevis ceturtā vara, bet gan viens no Kremļa varas instrumentiem, secina Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors. "To var arī saprast. Nevis atbalstīt, bet saprast — kad Putins nāca pie varas, pastāvēja bažas, ka lielā valsts sašķelsies, tāpēc vienotību vajadzēja uzturēt un parādīt tās esamību visiem iespējamajiem līdzekļiem, arī ar mediju palīdzību. Kopš tiem laikiem Kremļa ietekme uz masu medijiem tikai pastiprinājusies. Krievijā vairs nav lielu neatkarīgo TV kanālu, arī salīdzinoši nelielais Dožd TV tiek nemitīgi vajāts." Televīzija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā prezidentu Putinu dabūt katra iedzīvotāja istabā. Profesionāli strādājot, var izveidot paralēlo realitāti, kurā notikumi pasaulē un arī vēstures interpretācija parādās pavisam citā gaismā un kļūst ticama, jo redzēta "savām acīm".
Krievijas TV propaganda ir domāta ne tikai iekšējai lietošanai, bet aktīvi tiek izplatīta arī uz "tuvējām ārzemēm". Veicot monitoringu un analīzi, Drošības policija konstatējusi, ka Krievijas TV izplatītā informācija rada drošības riskus Latvijai. "Vienpusēja un neobjektīva, Krieviju slavinoša un Latviju, arī Rietumu valstis kopumā kritizējoša attieksme, kas dominē Krievijas TV kanālu informatīvajos raidījumus, sekmē Krievijas politiskās un ekonomiskās intereses atbalstoša viedokļa veidošanos Latvijas iedzīvotāju vidū, stiprina viņu saikni ar Krieviju un Kremļa politisko kultūru, tajā pašā laikā mazinot viņu piederību Latvijai," spriež DP pārstāve Kristīne Apse–Krūmiņa.
Visu rakstu par Krievijas mediju propagandu lasiet 14.marta žurnālā Sestdiena!