Persijas līča lielākās pērles Dubajas apmeklējums būt jāiekļauj ikviena treknos gadus pārdzīvojuša latvieša obligātajā programmā. Lai viņš savām acīm redzētu, cik labiem nodomiem bija bruģēts mūsu attīstītāju un grīdā gāzētāju ceļš uz nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu, un pie reizes arī labāk saprastu, kāpēc tas, kas izdodas Dubajā, neizdevās pie mums. Tā megalomānija, kas Rīgā palika tikai mirāžas līmenī, radot tikai vienu ar Dubajas vērienu mēroties spējīgu objektu — pasaulē dārgāko tiltu, par Irānas Honkongu vai Miltona Frīdmana smilšu kasti dažreiz dēvētajā Apvienoto Arābu Emirātu pazīstamākajā pilsētā tiek īstenota ar tādu vērienu, ka ceļotājs, tur pirmoreiz nokļuvis, ik pa laikam patiešām jūtas kā tuksneša mirāžu vērodams — tik sirreāls no attāluma šķiet pasaulē augstākās ēkas, 828 metrus augstā Burj Khalifa jeb Halifa torņa siluets, Dubajas aprīļa beigu dūmakā paceļoties augstu jo augstu virs pārējās Emirātu Manhetenas debesskrāpjiem, kuru caurmēra augstums, 200 līdz 250 metru, ir gandrīz divreiz lielāks par mūsu Ķīpsalas «Buru».
Ja skatās no lielāka attāluma, tornis, no kura virsotnes teorētiski var ieraudzīt Kairu, karstajā dūmakā ir knapi redzams, un šķiet, ka tā tiešām ir tikai mirāža. Taču arī realitātes te vairs nav, jo Dubajas un faktiski arī blakusemirātu Šardžas, Adžmanas, Ummalkivainas un Raskalkhaimas, kas kopā ar Dubaju veido vienu megapoli, izdzīvošanas stratēģija šķietas balstīta nepārtrauktā fantastisku risinājumu piedāvāšanā — tiklīdz iespējas piesaistīt pasaules uzmanību ar kārtējo «vislielāko», «visdārgāko» vairs nebūs, draud atgriešanās tajā stadijā, kurā viena no pašalaik pasaules bagātākajām valstīm eksistēja vēl tikai pirms pusgadsimta, kad 98 procenti šejienes septiņu cilšu iedzīvotāju bija lasītnepratēji beduīni, un bagāti bija tikai vietējie Garozas — pērļu uzpircēji, un vēl kontrabandisti. Varbūt tieši tāpēc, lai netiktu pārtraukta patērētāju sabiedrības instinktu kairināšana, viens no emirātiem, Rasalkhaima, pašlaik būvē kosmodromu, no kura jau 2017.gadā varēšot doties ceļā kosmosa tūristi.
Mums Rasalkahaimas vārds gan būtu jāielāgo ne tik daudz kosmiskā tūrisma perspektīvu sakarā, jo diez vai burbuļa plīšanas rezultātā zaudēto turību atgūsim tik ātri, ka jau pēc dažiem gadiem varēsim, ja diena Rasalkhaimas pludmalē šķitīs par karstu, aizšaut līdz kosmodromam un atvēsināties tik reālos mīnusos, kādu nav pat Dubajas lepnāko viesnīcu grezno saunu mazajā gala telpiņā, domātā speciāli viesiem no Krievijas — sniega istabiņā, kurā pēc karsēšanās pirtī ieskriet un sajust sniegoto bērnību visās ķermeņa daļās. Latviešiem un pārējiem baltiešiem Rasalkhaima (krievu tūristu iesaukta par Roskolhoz) jāielāgo kā vieta, kur 2013., 2015. un 2017.gadā jānotiek Baltijas kausam futbolā, turnīram, kas norit jau kopš 1928.gada. Tāpēc vien ir vērts atbraukt uz šejieni un aprast ar vidi, tradīcijām un uzvedības noteikumiem, lai, teiksim, Latvijas un Igaunijas futbola fanu kautiņš viņiem nekļūtu par pēdējo akciju Emirātos.
Visu rakstu par ceļojumu uz Dubaju lasiet 25. maija Sestdienā!