Toties šāgada sākumā, kad 22.janvārī Eiropas Komisija paziņoja, ka viens no prestižajiem Eiropas pētniecības padomes grantiem pirmoreiz piešķirts Baltijas zinātniekam, visa Latvija pamanīja, ka mūsu Universitātē strādā fantastiski apdāvināts matemātiķis, kurš savā tēmā, kvantu datoru teorētiskajos pētījumos, ir viens no vadošajiem pētniekiem pasaulē un turklāt nesēž kā spīdeklis Stikla kalnā, bet izveidojis veselu skolu.
Noslēpumainais kvantu dators, kura radīšanu salīdzina ar vadāmās kodolsintēzes iegūšanu un ar kuru varēs uzlauzt līdzšinējās banku drošības sistēmas, tiks uzbūvēts tikai pēc gadu desmitiem, bet viens no vadošajiem šīs jomas pētniekiem pasaulē, latvietis Andris Ambainis jau tagad gudro, kā šo «melno kasti» darbināt
Nav izslēgts, ka arī turpmāk kāds Ambaiņa atklājums var tapt trolejbusā, tomēr galvenā pētījumu vieta turpmākos piecus gadus acīmredzot būs necilais profesora kabinets Raiņa bulvārī 19, un galvenie instrumenti — papīrs, rakstāmrīks un viņa unikālās smadzenes. Tikai piešķirtais 1,36 miljonus eiro lielais grants ļaus Ambainim nākamos piecus gadus nedomāt par sadzīvi un līdzstrādnieku algām.
Agri leģendārs
Jauno matemātiķu aprindās Andris Ambainis kļuva leģendārs jau pamatskolas gados. Žurnāla Ilustrētā Zinātne galvenās redaktores vietnieks Vents Zvaigzne, kurš pats savulaik ir uzvarējis Latvijas skolēnu matemātikas olimpiādēs, atceras, kā pēc vienas no šīm olimpiādēm kāds no darbu vērtētājiem atzīmēja: «Priecājieties, ka neesat jaunāki un jums nav jāsacenšas ar Ambaini no Daugavpils…»
Kad Andris Ambainis bija vidusskolnieks, viņa sasniegumi matemātikas olimpiādēs bija izcili spoži: zelta medaļa Starptautiskajā matemātikas olimpiādē PSRS komandas sastāvā 1991.gadā un gadu vēlāk sudraba medaļa Starptautiskajā matemātikas olimpiādē jau neatkarīgajai Latvijai. Profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, kurš Ambaini ieveda starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā, atceras, kā olimpiāžu rīkotājs Agnis Andžāns par viņu teicis: «Tas ir mūsu visu laiku visspējīgākais matemātiķis». Freivalds sāka ar Andri individuāli nodarboties, un jau pēc diviem mēnešiem viņš bija atrisinājis problēmu, kuru amerikāņu datorzinātnieks Jao (Andrew C. Yao) bija uzstādījis pirms 15 gadiem. Tā radās Andra pirmā zinātniskā publikācija. Tagad profesora Ambaiņa vārdu zina ne tikai kvantu skaitļošanas speciālisti, bet praktiski visi datorzinātnes teorētiķi pasaulē. «Tagad es un citi mani Rīgas darbabiedri ārzemēs rekomendējam sevi kā Andra Ambaiņa kolēģi,» rezumē Freivalds un stāsta, ka ārzemju braucienu laikā, piemēram, konferencēs, Ambainis izmanto nedaudzo brīvo laiku, lai strādātu kopā ar kādu ārzemju kolēģi pie kādas neatrisinātas problēmas. «Apbrīnojama ir viņa spēja izmantot katru iespējamu brīdi darbam.»
Kāpēc Andris Ambainis izlēma atgriezties Latvijā un kad viņš prognozē kvantu datoru ēras iestāšanos, to lasiet jaunajā Sestdienā!
