Saskaņā ar Eurostat datiem no Latvijas mājsaimniecībām, kurās ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, 61,8% mājsaimniecību ir tikai viens bērns. Tas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā (vidējais ES rādītājs ir 51%). Ja rēķina nevis no mājsaimniecību, bet gan bērnu kopskaita, 41% bērnu Latvijā aug viena bērna ģimenēs, 39% ir viens brālis vai māsa, tikai 20% bērnu aug daudzbērnu ģimenēs.
Bērnu radīšanas jomā vēlmes bieži vien nesakrīt ar iespējām, jo sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka par ideālu tiek uzskatīta ģimene ar vismaz diviem bērniem. DNB Latvijas barometra aptaujā par demogrāfijas jautājumiem vēlamais bērnu skaits, ko savā ģimenē gribētu aptaujas dalībnieki, bija vidēji 2,48 bērni, bet patiesībā aptaujas dalībniekiem bija gandrīz divreiz mazāk bērnu (vidēji 1,34). Jautājums par vēlamo bērnu skaitu tika uzdots arī biedrības Papardes zieds pētījumā par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību; 53% sieviešu un 48% vīriešu teica, ka gribētu divus bērnus, 23% sieviešu un 21% vīriešu vēlamais bērnu skaits bija trīs. Viena bērna ģimenes modelis šajā aptaujā bija krietni nepopulārāks: tikai vienu bērnu gribētu 14% vīriešu un 12% sieviešu.
Bībele vēsta, ka arī pašam Dievam bijis tikai viens dēls, Jēzus Kristus, tomēr gadsimtu gaitā kristīgās mācības sekotāji tika mudināti "augļoties un vairoties". Latvieši ilgu laiku apzinīgi sekoja šim aicinājumam, kam bija arī praktiska nozīme: vēl pirms gadsimta lielākā daļa latviešu dzīvoja laukos un nodarbojās ar lauksaimniecību, tādēļ darbarokas bija ļoti vajadzīgas. Senākos laikos viena bērna ģimenes bija liels retums, jo apstāties pie viena bērna bija pārāk riskanti. Pirms modernās medicīnas attīstības liela daļa bērnu nemaz nenodzīvoja līdz pilngadībai, tādēļ bērnu radīšanā dominēja princips: jo vairāk, jo labāk. Mūsdienās stāvoklis ir mainījies: vecāki nereti izvēlas ieguldīt visus resursus vienīgā bērna izaugsmē, nevis sadala spēkus uz vairākiem bērniem. Tomēr viena bērna ģimenēm nākas rēķināties ar stereotipiem, kas saglabājušies sabiedrības apziņā. "Būt vienīgajam bērnam ir pretdabiski. Viena bērna ģimene ir anomālija, kas pēdējo paaudžu laikā Latvijā kļuvusi par plaši izplatītu parādību," uzskata baņķieris Ģirts Rungainis. Arī viņš bija vienīgais bērns, bet pats parūpējies par trim pēcnācējiem. Pēc viņa domām, daudzbērnu ģimene ir laime, par ko var tikai priecāties.
Demogrāfijas pētnieks Pēteris Zvidriņš atzīst, ka Latvijā lielākās problēmas ir tieši ar otrā bērna laišanu pasaulē, jo daudzas ģimenes līdz tam nemaz netiek. Viņa kolēģis Ilmārs Mežs kā galveno iemeslu min nepietiekamo atbalstu ģimenēm ar bērniem. Vecāki redz, ka ģimenes ar diviem un vairāk bērniem ir pakļautas lielākam nabadzības riskam, tādēļ vilcinās radīt otro bērnu. "Latvijas ģimenēm katrs bērns izmaksā vismaz 2000 latu gadā, ar ko tiek nodrošinātas tikai bērna pamatvajadzības: pārtika, apģērbs, skolas izdevumi u.c. Cik daudz ir tādu jauno ģimeņu, kas spējīgas atlicināt 2000 latu gadā, lai laistu pasaulē vēl vienu bērnu?" vaicā Mežs. "Pazīstu vairākas ģimenes, kas tagad dzīvo ārzemēs, jo viņi gribēja trīs un vairāk bērnu. Latvijā viņi to nevarēja atļauties."
Papardes zieda pētījumā uz jautājumu, kas ģimenēm traucē sasniegt vēlamo bērnu skaitu, izplatītākā atbilde bija nestabilitāte ienākumos. Tāpat bieži tika minēts piemērota partnera trūkums, karjeras plāni, veselības problēmas u.c. Kā zināms, Eiropas Savienības valstu vidū Latvija izceļas arī ar augstāko vientuļo māmiņu īpatsvaru: 23% bērnu audzina tikai viens no vecākiem. Līdzīgi šķēršļi, kas traucē laist pasaulē vismaz divus bērnus, tika minēti arī DNB Latvijas barometra aptaujā: naudas un valsts atbalsta trūkums, nedrošība par nākotni. Komentējot aptaujas rezultātus, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks pauda viedokli, ka Latvijā dominē uzskats par bērniem kā "luksusa preci", ko var "iegādāties" tikai dzīvē nostabilizējies, pietiekami turīgs cilvēks. "Starp visām luksusa precēm bērni atšķiras ar to, ka par šo "preču" iegādi lielākoties atbildīga ir valsts. Iedzīvotāji izjūt zināmu atbildību nodarboties ar sabiedrības "atražošanu", bet neuzskata, ka tā būtu tieši viņu pilsoniskā atbildība. Ja valsts par to maksās, tad arī iedzīvotāji "dos produkciju"," sprieda Sedlenieks.
Vairāk par viena bērna ģimenēm un šāda ģimenes modeļa ietekmi uz bērna personību lasiet Sestdienā!