Priecīgā ziņa, ka Organiskās sintēzes institūta (OSI) izgudrotā un sintezētā viela, ko tas radīja dāņu farmācijas firmas uzdevumā, apstiprināta ASV tirgū (Amerikas medikamentu tirgus ir viens no visstingrāk kontrolētajiem pasaulē) un varētu palīdzēt apmēram pusotram miljonam pacientu, kuri sirgst ar agresīvu vēža paveidu, direktoru un vienu no medikamenta radītājiem Ivaru Kalviņu sasniedza stipri novēloti. Pēc ierastās kārtības ASV Pārtikas un zāļu administrācijai jaunās zāles vajadzēja reģistrēt augustā, taču steidzamības kārtā amerikāņi to bija izdarījuši jau jūlija sākumā, jo uz šo medikamentu gaidīja ļoti daudz cilvēku.
Kalviņš par institūta vēsturisko sasniegumu uzzināja nejauši mēnesi vēlāk, kad viņš gatavojās tikties ar kādu no potenciālajiem investoriem. Tā kā tikšanās sakrita ar laiku, kad amerikāņiem vajadzēja pieņemt lēmumu, OSI direktors nolēma painteresēties, vai investoriem paredzēto prezentāciju nevar papildināt ar vēl vienu sasniegumu. Izrādījās, ka var jau labu laiku! "Es to vienkārši biju nogulējis," enerģiski iesmejas ķīmiķis.
Tas, ka pats zāļu izgudrotājs par sava un kolēģu veikuma nonākšanu ASV tirgū uzzina nejauši un novēloti, patiesībā nav nemaz tik kuriozi. OSI savu darbu beidza brīdī, kad viņi izgudroja un sintezēja zāļu sastāvā esošo aktīvo vielu Belinostat. Turpmāko darbu — zāļu izgatavošanu, izmēģinājumus un to virzīšanu ASV tirgū — sadarbībā ar amerikāņu partneriem veica dāņu farmācijas kompānija Topotarget, kurai sākotnēji arī piederēja patents. Nesen dāņi to esot pārdevuši kādai ASV kompānijai, šai darījumā gūstot miljardu peļņu. No brīža, kad OSI uzradās dāņu pasūtījums, līdz zāļu nonākšanai ASV tirgū pagāja 13 gadi. Kalviņš lēš, ka investoriem šis process varētu būt izmaksājis vismaz miljardu ASV dolāru jeb 768 miljonus eiro.
Jaunās pretvēža zāles ir paredzētas cīņai ar T–limfomu. Īpaši agresīvais vēža paveids, ar kuru pasaulē slimo apmēram pusotra miljona cilvēku, katru gadu dzēš vismaz 300 dzīvību. Līdz šim T–limfoma tika ārstēta ar četru medikamentu kombināciju, kas nebija pietiekami iedarbīga un izraisīja dažāda blaknes. Kalviņš skaidro, ka jaunās pretvēža zāles no līdzšinējām atšķiras ar darbības mehānismu. "Līdz šim pamatprincips bija tāds, ka, nogalinot ļaundabīgās šūnas, tika nogalinātas arī veselās. Tieši tāpēc visām zālēm, kas bijušas līdz šim, ir ļoti ievērojamas blaknes," norāda OSI direktors. Institūta izgudrotās zāles Eiropā un ASV veiktajos pētījumos līdz šim ir parādījušas ļoti labus ārstēšanas rezultātus vismaz ceturtdaļai pacientu, kas tās lietoja kā vienīgos medikamentus. Savukārt 10% audzējs izzudis pavisam.
Belinostat izstrādei OSI pētniekiem tika dots salīdzinoši īss laiks — sešos mēnešos zinātniekiem bija jātiek skaidrībā, kā sasniegt investoru izvirzīto mērķi. «Man uzdevums bija izdomāt, kādai ir jāizskatās molekulai. Doktors Einārs Loža, kas ir mans vietnieks un šī projekta menedžeris Latvijā, uzkonstruēja iegūšanas paņēmienu, un doktore Klāra Dikovska to sintezēja. Kopumā no institūta mēs bijām iesaistīti septiņi cilvēki,» par aktīvās vielas rašanos stāsta Kalviņš.
Dažus mēnešus pēc jauno zāļu patentēšanas kļuva zināms, ka arī citās pasaules laboratorijās zinātnieki bija centušies atrisināt līdzīgu problēmu vienlaikus ar OSI pētniekiem. Proti, patenta pieteikums tiek publiskots tikai 18 mēnešus pēc tā iesniegšanas, līdz ar to pieteikuma brīdī nav zināms, kas zinātnē ir paveikts pēdējā pusotra gada laikā. "Trīs lielās pasaules firmas pēc 18 mēnešiem uzzināja, ka Organiskās sintēzes institūts ir bijis pirmais. Un viņi ne! Palika ar garu degunu. Es domāju, ka viņi norakstīja skurstenī dažus simtus miljonu," saka Kalviņš.
Vienīgais OSI un līdz ar to, varētu teikt, arī Latvijas ieguvums no Belinostat izstrādes ir samaksa, ko institūts saņēma par vielas izgudrošanu un sintezēšanu. Tie ir graši salīdzinājumā ar peļņu, ko nesīs zāļu pārdošana ASV. Nekādu priekšrocību nebūs arī Latvijas pacientiem, kuriem šādas zāles nepieciešamas. "Par tām būs jāmaksā tik, cik amerikāņu firma gribēs. Protams, ir žēl. Bet patents pieder tiem, kuri investē līdzekļus," nosaka Kalviņš. Institūta direktors tic, ka arī Latvijas lielākajiem zāļu ražotājiem Grindeks un Olainfarm būtu pa spēkam iekļūt ASV tirgū, ja tie mestu kauliņus kopā un atrastu trešo partneri otrpus okeānam. "Es gribētu, lai Latvijā rastos sadarbība starp šiem uzņēmumiem. Bet domāju, ka tās ir personības, kas nespēj vienoties par principiem un to, kā būtu kopīgi jādarbojas," spriež Kalviņš.