Tipisks piemērs no nesenās Ņemcova intervijas radio Svoboda: "Putins ir ievedis valsti strupceļā. Viņš ir 100% atbildīgs par to, kas tagad notiek. Putins nozīmē krīzi un karu. Mūsu uzdevums ir atbrīvot Krieviju no Putina." Agrāk viņš nereti izteicies, ka Kremļa uzkurinātā naida kampaņa mierīgi nebeigsies, jo "vampīram vajadzīgas asinis", un tās tiks izlietas ne tikai Ukrainā, bet arī pašā Krievijā.
Pirms nedēļas asinis tika izlietas tiešā Kremļa tuvumā, un par upuri kļuva tieši Ņemcovs, kurš aukstasinīgi tika noslepkavots naksnīgas pastaigas laikā. Zīmīgi, ka Ņemcova slepkavība tika sarīkota 27.februārī, ko Putins nesen ar savu dekrētu pasludināja par "Īpašo operāciju dienu". Iespējams, tā ir tikai sakritība, tāpat kā pirms astoņiem gadiem sakritība bija Kremļa nemīlētās žurnālistes Annas Poļitkovskas noslepkavošana tieši Putina dzimšanas dienā. Taču saraksts ar pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas kopš Putina nākšanas pie varas, ir pārāk garš: Valsts domes deputāts Sergejs Jušenkovs, Poļitkovska, bijušais Krievijas drošības dienestu virsnieks Aleksandrs Ļitviņenko, cilvēktiesību aizstāvji Staņislavs Markelovs un Nataļja Estemirova u.c. Visus šos cilvēkus vienoja tas, ka ar savu darbību viņi bija iemantojuši ietekmīgus ienaidniekus Putina līdzgaitnieku aprindās. Lieki teikt, ka vairumā gadījumu slepkavības pasūtītājs tā arī nav atrasts. Šoreiz pats Putins apņēmies personīgi uzraudzīt Ņemcova slepkavības izmeklēšanu, bet viņa līdzgaitnieki jau pasteigušies paziņot, ka šis noziegums noteikti bija provokācija, kuras mērķis ir diskreditēt Putina varu.
Pat ja pats Kremļa saimnieks nebija tieši saistīts ar Ņemcova apklusināšanu, mūsdienu Krievijā netrūkst spēku, kas bija gatavi paveikt šo darbiņu viņa vietā. Ņemcovs regulāri tika iekļauts dažādos "valsts nodevēju" sarakstos; tāpat kā citi opozīcijas līderi viņš tika lamāts par "piektās kolonnas" pārstāvi un Rietumu uzpirktu aģentu. Būdams pa pusei ebrejs, Ņemcovs bija kritis arī radikālo krievu nacionālistu nežēlastībā. Viņiem noteikti negāja pie sirds šāds teksts no Ņemcova autobiogrāfiskās grāmatas Dumpinieka grēksūdze: "Patiesībā Krievijas problēma ir krievi. Krievijas galvenais ienaidnieks esam mēs paši, mūsu gadsimtiem ilgā verdzība, liekulība un klanīšanās priekšniecībai. Tāda tauta esam, bet citas mums nav."
Ņemcovs regulāri publicēja pētījumus par korupciju Putina līdzgaitnieku aprindās, piemēram, pirms Soču olimpiādes Ņemcovs rakstīja, ka ar dažādu korupcijas shēmu palīdzību ietekmīgi ļaudis piesavinājušies līdz pat 30 miljardiem dolāru. Ņemcova līdzgaitnieki ir pārliecināti, ka galvenais atbildīgais par viņa nāvi meklējams turpat aiz Kremļa sienām, pārsimts metru attālumā no slepkavības vietas. "Es uzskatu, ka Ņemcovu nogalināja valdības (specdienestu) vai valdībai lojālas organizācijas biedri pēc valsts politiskās vadības (ieskaitot Vladimiru Putinu) pavēles," spriež opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš Ņemcova slepkavības laikā bija apcietinājumā un netika palaists arī uz domubiedra bērēm. 1.martā Maskavā bija plānota vērienīga opozīcijas protesta akcija, tādēļ Ņemcova slepkavības laiks un vieta, visticamāk, nebija nejauša. Opozīcijas atbalstītāji spriež, ka Ņemcovs gandrīz nepārtraukti tika novērots un noklausīts, tādēļ maz ticams, ka viņa nogalināšanu varētu izplānot bez specdienestu ziņas. Turklāt drīzumā Ņemcovs plānojis publicēt Kremlim netīkamu ziņojumu par Krievijas karaspēka līdzdalību karadarbībā Ukrainā.
Ņemcovs bija kategoriski pret šo karu; viņš uzskatīja, ka Krievijai nevis jāvēršas pret Ukrainu, bet gan jāmācās no ukraiņiem, kas izvēlējušies atbrīvoties no pagātnes mantojuma. "Mēs par brīvību esam lējuši pārāk maz asiņu. Ja par savu brīvību mēs būtu maksājuši dārgu cenu, tad mācētu to novērtēt. Bet, tā kā mēs par to neesam maksājuši neko, tad arī attiecīgi pret to izturamies," savā grāmatā Dumpinieka grēksūdze rakstīja Ņemcovs. Taču pašam par savu brīvību viņam nācies samaksāt visaugstāko cenu.
Visu rakstu par Borisu Ņemcovu lasiet žurnāla Sestdiena 6.marta numurā!