Palīgā! Salonā smirdīgs pasažieris

Diemžēl šī problēma ir ne tikai Rīgas tramvajos, bet arī vilcienos, autoostā un dzelzceļa stacijā, kuru bomži ir burtiski apsēduši. Varam jau diskutēt par cilvēcību, iecietību un žēlastību, un šo cilvēku ir patiešām žēl, jo daudzi no viņiem ir apstākļu upuri, taču, ja šāds cilvēks apsēžas cieši blakus... slikta dūša un sabojāta diena garantēta. Citreiz arī slimības, kašķis, utis, Reiz man, braucot uz darbu, uzgrūdās bomzis un pielaida uti. Tās bija šausmas, biju spiesta atprasīties no darba un skriet pēc speciāla līdzekļa un aptieku.

Taisnību sakot, cilvēki varētu tikai priecāties par smirdošiem līdzbraucējiem, jo tā ir reta iespēja padomāt par cilvēka dzīves niecīgumu, izjust līdzcietību. Šie, tagad smirdošie līdzcilvēki, ir reiz bijuši tādi paši mazi smaidīgi bērneļi kā mēs, nesmirdošie.

• Par ko ir runa? Ir problēma - smird pasažieris. Kā to novērst? Sadalīsim pasažieru salonu divās daļās ar atsevišķām ieejām-1/3 smirdīgiem, iedzērušiem, nabadzīgiem, veciem pilsoņiem, 2/3 labi ģērbtiem, paēdušiem un smaržojošiem pilsoņiem. Mazāko salonu tad apgādāt ar cietiem, ērti mazgājamiem plastmasas krēsliem, ar notekas caurumu grīdā( ja kāds vemj, urinē) lai esot depo varētu salonu viegli izmazgāt un dezinficēt. Smaržojošo pilsoņu salona biļetes cenai atbilstoši komfortam jābūt lielākai, smirdošo pilsoņu salona cenai mazākai. Derēs? Nē! Eiropa nesapratīs, jo tas būs sava veida aparteīds ( apartheid; apart — 'atsevišķi'; -heid — '-ība') legāla pilsoņu segregācijas sistēma pēc smirdības pakāpes. Un tagad jādomā kā to novērst, jā tieši tā, jādomā, jo cilvēki nemazgājas. Kāpēc cilvēki nemazgājas, vai viņiem nepatīk mazgāties, vai uzradusies alerģija pret ūdeni, pret ziepēm un kā to novērst? Agrāk, drūmajos sociālisma laikos, pirts biļetes cena bija 15 kapeikas, rupjmaizes ķieģelītis maksāja 8 kap., pudele „Žiguļu” alus maksāja 33 kap (nodevi pudeli 12 kap. dabūji atpakaļ). Un tagad, kad pēc ziņu portālā publicētām statistikas ziņām (2007. g) liecina, ka 27% Latvijas pensionāru pagājušā gada novembrī saņēma summu, kas ir mazāka par 100 latiem, bet 60% pensijas vecuma iedzīvotāju pensija bija robežās no 100 līdz 150 latiem. Līdz ar to var apgalvot, ka 87% Latvijas pensionāru mēnesī saņēma summu, kas nepārsniedz 150 latus= 215 eiro. Vai tāds pilsonis no koka nama, ka piemēram Buru ielā sagruvušais koka nams, kur nav ne dušas, ne vannas, ne karstā ūdens, var 1 reizi nedēļā apmeklēt pirti, ja pirts apmeklējums pensionāram tagad maksā 10 €, strādājošam 15 €. Pirtis no iedzīvotāju pakalpojuma sniegšanas iestādēm ir pārvērstas par biznesa projektu naudas pelnīšanai. Tagad pie pirtīm redzami lepni džipi, kabrioleti, pašas pirtis ar automātiski veramām durvīm, telpas izflīzētas ar spāņu flīzēm, aprīkotas ar itāļu santehniku, stikla durvīm, piedāvā tev krievu pirti, turku pirti, baseinu, terapeitisko masāžu un pirtnieka pakalpojumus, skaistumkopšanas salonu, kafejnīcu, atsevišķas kabīnes. Vai Krāsotāju ielas, vai Artilērijas, vai Vārnu ielas, vai Grīziņkalna rajona veco koka namu nabadzīgie iedzīvotāji var apmeklēt Tallinas ielas pirti? Teorētiski var, tik ja kāds viņam nopērk biļeti par tiem 10 €. Grīziņkalna rajonā un tuvējā apkārtnē agrāk bija daudz pirtis- Stadiona ielā, Sparģeļu ielā, Krāsotāju-Sparģeļu ielas stūrī, Tallinas ielā pie Brīvības ielas, Tallinas ielā pie Zvaigžņu ielas, pie Ziedoņdārza uz tagadējās Čaka ielas, uz Cēsu un tagadējās Brīvības ielas stūra. No visām pirtīm tagad darbojas tik viena- Tallinas ielā, pārējās ir slēgtas. Varbūt tomēr vajadzētu padomāt par nabadzīgiem pilsoņiem, par pensionāriem, kuri vēl dzīvo tajos koka namos bez ērtībām, bez karstā ūdens, bez iespējas ikdienas mazgāties vannā, jeb dušā un ierīkot katrā Rīgas rajonā vismaz vienu lētu pirti, bez visādām ekstrām lai mazturīgi pilsoņi, pensionāri varētu vismaz reizi nedēļā nomazgāties. Varbūt pat var atjaunot kādu bijušo pirts ēku?

Šai kampaņai būtu jēga, ja transportu reāli varētu atbrīvot no smakojošajiem pasažieriem. Ja policija nevar operatīvi reaģēt un pēc izsaukuma ierasties transporta līdzeklī ja ne nākamajā, tad aiznākamajā pieturā (kā tas visbiežāk, diemžēl, ir), tad kampaņai jēgas nav. Parasti šie traucējošie pasažieri gan nebrauc vienu vai divas pieturas, bet vizinās krietni ilgāk (7, tramvajā, 6.tramvajā, 13. trolejbusā, 15. trolejbusā...). Un ne jau tie, kas "ceļā devušies paģiraini" ir tie traucējošākie.