Pēc dienesta padomju armijā atgriezies Latvijā, Ābiķis sāka studēt ģeogrāfiju, kas viņam vienmēr patikusi. Pēdējā kursā viņš jau sāka strādāt skolā un nostrādāja tur desmit gadus. Skola gan nebija Ābiķa vienīgā darba vieta. Lai uzturētu ģimeni, jaunais ģeogrāfs, kā daudzi tajā laikā, paralēli strādāja otrā darba vietā — par krāvēju. Rīgas 41.vidusskolas ģeogrāfijas skolotājam Ābiķim iznāca mācīt arī dažu no vēlākajiem partneriem politikā — viņa skolnieku starpā bija vēlākais premjers un Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis. Skolotāja un skolnieka attiecības uz politiku neesot pārnestas, Ābiķis saka: būtu smieklīgi, ja viņš pret trīsdesmitgadīgu cilvēku izturētos kā pret savu skolnieku, un otrādi. Kalvītis Ābiķi atceras kā labu skolotāju, kuram bijis kontakts ar skolēniem. Kad Kalvītis ienāca politikā, Ābiķis jau bija pieredzējis deputāts, kura viedoklī vērts ieklausīties. Taču ar katrām vēlēšanām Ābiķis arvien vairāk kļuvis par sava darba upuri, cenšoties izpatikt vairākumam. "Viņš bija spēcīgs politiķis, bet pazaudēja savu politisko seju, jo ieslēdza pašsaglabāšanās instinktu," tagad saka Kalvītis, kurš to saprotot un neko sliktu par bijušo kolēģi nevarot teikt.
Lai gan Ābiķis pats apgalvo, ka šī noteikti ir viņa pēdējā Saeima, Kārlis Leiškalns apgalvo, ka Ābiķis mierīgi varētu kandidēt arī nākamajās vēlēšanās. Leiškalns savu līdzbiedru Latvijas ceļā un Tautas partijā raksturo kā "foršu čali, labu draugu un profesionālu politiķi, ko nosaka ievēlēšanas biežums". Vienlaikus viņš piebilst: "Dzintars godam jau būs nopelnījis Augstākās Padomes deputāta pensiju. Viņam ir izcila politiskā oža. Grimstošu kuģi viņš vienmēr perfekti pametīs īstajā brīdī." Ābiķa politiskā oža skaidri parādījās 1993.gadā, kad pirms 5.Saeimas vēlēšanām viņš no atjaunotās Latvijas vecākās – Zaļās partijas – pārgāja uz Latvijas ceļu, zaļo sapulcē atklāti pateikdams, ka vieniem pašiem viņiem neesot cerību tikt ievēlētiem. Pasniegdams sevi kā vienkāršu puisi, kam nepatīk izcelties, viņš ir arī izvairījies no pārmetumiem par partiju mainīšanu, lai gan šajā ziņā var mēroties ar tiem, kurus mediji izceļ kā staigātājus. Latvijas ceļam sekoja Tautas partija, pašlaik Ābiķis ievēlēts Saeimā no Vienotības saraksta. Pats viņš partiju maiņu attaisno vienkārši: "Ne jau es kļūdījos, bet tā partija, kurā biju, pārkāpa savus principus."
Vairāk par Dzintara Ābiķa politiskās karjeras līkločiem lasiet Sestdienā!