Darba autori uzskata, ka viņu identificētais stāvoklis starp dzīvību un nāvi ir bioloģiski pietiekami atšķirīgs, lai to būtu vērts izdalīt kā atsevišķu etapu. Šajā stāvoklī mirušā ķermenī šūnas turpina funkcionēt un pat iegūst jaunas spējas, kādas tām nepiemita ķermeņa dzīvības laikā.
"Noteiktām šūnām, ja tās tiek nodrošinātas ar barības vielām, skābekli, bioelektrību vai bioķīmiskām vielām, piemīt spēja pēc nāves pārveidoties par daudzšūnu organismiem ar jaunām funkcijām," žurnālā Physiology raksta pētījuma autors Pīters Nobls no Vašingtonas Universitātes Sietlā.
Viņam līdz galam nav skaidrs, kā šīs šūnas darbojas trešajā stāvoklī pēc organisma nāves, taču viens no iespējamajiem skaidrojumiem ir slēpta elektrisko ķēžu sistēma, kas reanimē šūnas. Trešā stāvokļa ilgums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, ieskaitot personas vecumu un veselības stāvokli. Zinātnieks gan neņemas prognozēt, vai šūnu aktivitāte varētu palīdzēt ķermeņa atdzīvināšanas centienos.