Lukašenko varianti

Baltkrievijā sākusies gatavošanās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām – tās paredzētas šā gada 7. un 17. novembrī, lai gan atbilstoši valsts likumdošanai bija gaidāmas tikai nākamā gada septembrī. Tomēr 2020. gada 30. augustā jau plānotas Valsts prezidenta vēlēšanas, tādēļ pieņemts lēmums nošķirt šos divus notikumus. Vēl 30. augusts ir Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dzimšanas diena – dienā, kad viņš jau sesto reizi, visticamāk, tiks ievēlēts par Valsts prezidentu, viņam apritēs 66 gadi.

Privātais parlaments

Pašas par sevi Baltkrievijas parlamenta vēlēšanas nesolās būt interesants notikums – netiek gaidīta nedz asa priekšvē-lēšanu cīņa, nedz dārgas kampaņas. Baltkrievijā pastāv divpalātu parlaments (Nacionālā asambleja), kura apakšpalātā (Pārstāvju palātā) ir 110 deputātu vietu un parlamentārieši tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu. Augš-palātā (Republikas padomē) savukārt ir 64 vietas, un astoņus no tās locekļiem ieceļ Valsts prezidents. Tāpat pa asto-ņiem pārstāvjiem parlamenta augšpalātā ir katram no sešiem valsts apgabaliem un Baltkrievijas galvaspilsētai Minskai – arī šie parlamentārieši netiek ievēlēti tiešās vēlēšanās, viņus izvirza sabiedrisko apspriežu gaitā no darba kolektīvu, pilsonisko un citu organizāciju rindām. Vismaz tā tas ir definēts Baltkrievijas konstitūcijā, lai gan faktiski ir skaidrs, ka par parlamenta augšpalātas deputātiem, bez kuru akcepta vismaz formāli nav iespējamas būtiskas pārmaiņas likumdošanā, tiek vienkārši iecelti varai lojāli cilvēki.

Politisko partiju nozīme un ietekme Baltkrievijā ir pavisam neliela, tostarp arī Aleksandrs Lukašenko pozicionē sevi kā neatkarīgs, ne ar vienu politisko spēku nesaistīts politiķis. Rezultātā 93 vietas Nacionālajā asamblejā ieņem it kā neatkarīgi, ne pie vienas partijas nepiederoši deputāti, bet vislielāko – tikai no astoņiem cilvēkiem sastāvošu – frakciju parlamenta apakšpalātā veido Lukašenko lojālie komunisti. Citiem politiskajiem spēkiem nav vairāk par trim deputātu mandātiem, arī opozicionāru apakšpalātā ir tikai trīs – viens neatkarīgais un divi pie dažādām nelielām partijām piederoši deputāti –, turklāt tikai viens no opozicio-nāriem pārstāv prorietumnieciskos spēkus. Republikas padomē vispār ir tikai viens opozicionārs, un tas pats pārstāv liberāldemokrātus, kuri ir izteikti promaskaviski un iestājas par Baltkrievijas un Krievijas apvienošanu.

Ar panākumiem nav vainagojušies arī vairāki prorietumniecisko vai nacionālis-tisko opozicionāru centieni vērsties pret pastāvošo kārtību un apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Varasiestādes stingri kontrolē situāciju, un arī protestētāju skaits tradicionāli ir tik neievērojams, ka šīs akcijas neraisa plašāku rezonansi un tiek ātri izklīdinātas.