Turklāt Rīgā tīģeru mazulis nebija dzimis kopš 2000.gada, tāpēc arī paši dārza darbinieki par tīģeru Vasjas un Katrīnas dēlu Klifu Grantu priecājās gandrīz kā par troņmantnieku. Ar viņu klēpī Zoodārza 2011.gada bukletā pozēja Zoodārza direktors Rolands Greiziņš.
Taču janvāra vidū Klifs pēkšņi uz kādu laiku pazuda no apmeklētāju redzesloka. Nesenā ziņa, ka tīģerēns rītos atkal kopā ar Pradu ir aplūkojams savā aplokā, publikā tika uztverta ar prieku un atvieglojumu, jo bija jau izplatījušās runas par Klifa sarežģīto veselības stāvokli. Klifs ir paguvis krietni paaugties, bet spēlēšanās prieku ir saglabājis un kopā ar Pradu apmeklētājiem par prieku spēlēsies vēl mēnesi.
Tomēr Zoodārza darbinieki uz sava populārākā iemītnieka gaitām raugās ne tikai ar prieku, bet arī ar grūti noslēpjamām bažām. Uzklausot tīģeru kopējas, kuras Klifa Granta gadījumā droši var saukt par viņa mammām, kļūst saprotams, ka lielo plēsēju turēšana nebrīvē un pavairošana ir krietni grūtāks darbs, nekā izskatās reklāmas materiālos, te ir iespējami dažādi iepriekš grūti paredzami sarežģījumi — kā tas gadījies arī ar Klifu Grantu. Vienā ziņā Klifam ir paveicies — viņš ir vienīgais no trim pagājušā gada 30.jūlijā Rīgā dzimušajiem tīģerēniem, kurš ir izdzīvojis, un rotaļājas daudz priecīgāk nekā būtu jārotaļājas dzīvniekam, kas agrajā bērnībā ir pārdzīvojis tādas likstas, kādas bija lemtas Klifam. Taču viņa nākotne pagaidām ir miglā tīta, tā būs atkarīga no to analīžu rezultātiem, kas tika ņemtas, kad Klifs jau otro reizi salauza kāju…