Jau nepilnu mēnesi droši var apgalvot, ka 26 gadus vecās Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) farmaceites Marinas Makreckas–Kūkas dzīve gan tiešā, gan pārnestā nozīmē sastāv no zinātnes. Aprīļa beigās viņa apprecējās ar savu institūta kolēģi farmācijas zinātņu doktoru Jāni Kūku. "Mums ir normāla ģimenes dzīve, un mājās nav pašiem savas laboratorijas," Marina joko par jauno zinātnieku savienību. Mēs tiekamies kādā pievakarē dažas dienas pēc viņas atgriešanās no kāzu ceļojuma pa Toskānu. "Gribas atpakaļ," zinātniece gurdeni pasmaida un saka, ka aizvadītais mēnesis viņas dzīvē bijis notikumiem bagāts.
Aprīļa sākumā Marinai paziņoja, ka viņa ir viena no trim zinātniecēm, kas šogad iegūs L'Oreal stipendiju Sievietēm zinātnē. Vienreizējās stipendijas summa ir 6000 eiro. Tas būs labs atspaids plānotajiem pētījumiem par vielām, kas izraisa sirds bojājumus. Pēc pāris nedēļām Marinu sveica kā Rīgas Stradiņa universitātes 2014.gada labāko doktoranti, bet mēneša beigās viņa svinēja kāzas.
Marinas zinātniskā "kaislība" ir taukskābes, kas cilvēka sirdij var darīt gan labu, gan ļaunu. Lai saprastu, ko īsti jaunā zinātniece laboratorijā pēta un kādēļ tas ir būtiski, der iziet īso atkārtošanas kursu dabaszinātnēs. Proti, raitu sirds pukstēšanu nodrošina enerģija, kas galvenokārt rodas no taukskābēm. Taču, ja taukskābju ir par daudz, rodas pārpalikumi, kas dažādās formās uzkrājas organismā. Viena no šīm formām ir sirds veselībai bīstamie acilkarnitīni, kas bojā par šūnu spēkstacijām dēvētos mitohondrijus. Līdz ar to sirdij sāk pietrūkt enerģijas un rodas dažādi traucējumi. Marina vēlas saprast, kā novērst kaitīgo acilkarnitīnu uzkrāšanos organismā, bet gadījumos, kad tas tomēr notiek, viņa grib atrast veidu, kā palīdzēt sirdij normāli strādāt. Tāds arī bija mērķis, ko Marina minēja, piesakoties L'Oreal stipendijai. Jau trešo reizi viņa mēģināja tikt pie šīs stipendijas. "Pirmās divas reizes es vairāk uzskatu par treniņu, kas ļauj iemācīties rakstīt pieteikumu. Bet to, ko es rakstīju pieteikumos iepriekšējās reizes, nākamajā gadā obligāti izdarīju, lai arī stipendiju nedabūju," saka Marina.
Ar sev interesanto pētījuma tematu jaunā zinātniece saskārās, kopā ar institūta kolēģiem laboratorijā veicot eksperimentus par acilkarnitīnu. Vielmaiņa, kuras rezultātā rodas enerģija, tika aktīvi pētīta jau 90.gados. "Pēc tam nāca jauna ēra, un šis temats skaitījās nepopulārs. Tagad atkal to ceļ augšā, jo enerģija ir visam pamatā," stāsta Marina. Zinot, ka enerģijas ražošanai neizmantotās taukskābes uzkrājas organismā acilkarnitīnu formā, institūta pētnieki eksperimentos gribēja noskaidrot, vai taukskābju pārpalikumi ir tikai sekas vai tomēr cēlonis mitohondriju bojājumiem. Līdz šim tas īsti nebija pierādīts. Marina par rezultātiem bija sajūsmā: tie patiešām bojā sirdi!
Tagad jaunā zinātniece meklēs veidu, kā palīdzēt organismam tikt galā ar neizmantotajām taukskābēm. "Nepieciešams izdomāt citu ceļu. Varbūt varam vienas durvis atslēgt, un tad acilkarnitīni uzreiz aizies citu ceļu," spriež Marina. Loģisku, shematiski sakārtotu sakarību virkni Marina cenšas saskatīt visur. Tā vienkārši darbojas viņas prāts. Pat iepirkumu sarakstu zinātniece sastāda pēc īpašas shēmas: "Es iedomājos, kā izkārtots veikals, un tad izdomāju, kā man jāiet un kādi produkti jāņem, lai nevajadzētu skraidīt pa visu veikalu no viena plaukta pie otra."
Visu rakstu par jauno zinātnieci Marinu Makrecku – Kūku lasiet 16.-22.maija žurnālā Sestdiena!