Bet laikam jau nebūs vis tik vienkārši. Epidemiologs Ņikita Trojanskis šonedēļ sarunā ar SestDienu atgādina, ka arī pirms šīs pandēmijas zinātniskajā sabiedrībā bijusi diezgan laba izpratne par koronavīrusu daudzveidību, kas cirkulē dzīvnieku vidū, un jau tad bijis skaidrs, ka tie jebkurā brīdī var nonākt arī līdz cilvēkiem.
“Nav zināms, vai nākamās pandēmijas būs tikpat ilgstošas un globālas kā šī, jo citu XXI gadsimta pandēmiju sekas, izņemot cūku un putnu gripu, mēs Latvijā nejutām. Ja nākamā pandēmija būs putnu gripa, tā, visticamāk, būs ļoti infekcioza un letāla, mēs to jutīsim arī Latvijā, bet, ja pandēmija koncentrēsies karstā klimata joslās, tā mums aktuāla nebūs,” tā nākotnes ainu zīmē speciālists, kurš vēl norāda, ka dzīvnieku vīrusu nonākšana pie cilvēkiem ir tiešā veidā saistīta arī ar mūsu attieksmi pret dabu un tās izmantošanu.
Vai tas nozīmē, ka šī pandēmija būtu jāuztver kā liela un sāpīga mācība? Vai no turpmākām visu pasauli aptverošām slimībām un bīstamiem vīrusiem cilvēce varētu izbēgt, ja vien klausītu zaļo aicinājumiem un dzīvotu dabai draudzīgāk? Tas, cik ļoti viss uz šīs planētas ir savā starpā saistīts, jau nevienam nekad nav bijis nekāds noslēpums.
Diemžēl gan tieši tāpēc viss neapstājas tikai un vienīgi pie zaļajām idejām. Tas ir arī iemesls, kāpēc mums patlaban nākas domāt ne tikai par sadzīvošanu ar mežu zvēriem, bet arī saviem sugas brāļiem un viņu idejām par pasaules kārtību. Dažādas
slēptas un arī atklātākas intereses, spēka demonstrācija, draudi un apvainošanās – brīžam, klausoties pasaules līderu runas un komentārus, paliek sajūta, ka esam atgriezušies smilšu kastes līmenī. Tikai diemžēl, diemžēl viss ir daudz nopietnāk, attiecas uz neskaitāmu cilvēku dzīvi un dzīvībām un rada bezspēcības un nedrošības sajūtu ne tikai tajos, kas pavisam tuvu konflikta zonai.
Šķiet, visā apkārt notiekošajā ir tikai viens gaismas stars: februāris sācies, un pavasaris jau vairs nav tālu. Cerēsim uz tā vitamīniem un saules dziedējošo spēku, bet līdz tam – turpināsim sargāt paši sevi un cits citu.
Šīs SestDienas, 4. februāra – 10. februāra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Vispirms būs sliktāk, tad varbūt labāk. Epidemiologs Ņikita Trojanskis par to, vai varēs bučoties Valentīna dienā, par omikrona brāli un par to, kuriem skaitļiem viņš netic.
PASAULĒ. Ukrainas kara varbūtību teorija. Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.
SPORTS. Cerības meklējiet uz ledus. Pekinas ziemas olimpisko spēļu priekšvakarā Latvijas komandā nav viena izteikta līdera, toties ir virkne atlētu, no kuriem pamatoti
var gaidīt kāpšanu uz pjedestāla.
JAUNAIS BAUHAUS. Būvēt no izjauktā. Ko nozīmē aprites ekonomika būvniecībā? Kā būvēt, lai pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi, un kā arī būvniecības materiāliem dot ne tikai otro, bet varbūt pat trešo un ceturto dzīvi? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildes ne tikai teorijā, bet arī praksē jau kādu laiku meklē jaunā arhitekte Marija Katrīna Dambe.
LAIKA MAŠĪNA. Muzejs ne tikai augstmaņiem. Pirms 170 gadiem Krievijas toreizējā galvaspilsētā Sanktpēterburgā durvis apmeklētājiem vēra Ermitāža – muzejs, kas mūsdienās ir starp pasaulē slavenākajiem un var lepoties ar iespaidīgu mākslas darbu kolekciju.
TĒMA. Katram pa uncei. Drukājiet naudu – zelts par to pateiks paldies! Tiesa, zelta vērtība šobrīd nemaz tik strauji vis neaug, lai gan cīņai ar pandēmiju naudas upes no valdību makiem plūst vēl treknākas nekā iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā. Kas nosaka zelta cenu? Tajā ir vērts ieguldīt, gatavojoties vecumdienām, un atstāt mantojumā? Varbūt labāk izvēlēties bitkoinus, dimantus vai mežu?
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.
pari