Bet laiks mums ir akurāt kā rūdīts alkoholiķis – vakar viņš jauca debesi ar zemi kopā, kopā ar nelaimīgiem braucējiem žāvās uz divus mēnešus pirms Jāņiem apledojušajiem ceļiem un ar atdzesētu polšu sadzina kokiem pusizplaukušās lapiņas atpakaļ zaros, bet šodien jau skatās uz tevi nevainīgi zilu debesu acīm, ar vasarīgi siltu vējiņu čukstēdams: tev taču tikai izlikās, ka te kādreiz ir bijis slikts laiks, tu taču zini, ka Latvijā ir skaistākie pavasari pasaulē…
Veceni pieminu ne tikai laika sakarā, bet tāpēc, ka tajā vienu no savām spožākajām lomām nospēlēja Artuss Kaimiņš, kad vēl bija aktieris. Uz saviem pleciem (un ne bez slavenā raidījuma 1:1 ar Ingu Spriņģi palīdzības) ievilcis Saeimā Reģionu apvienību, paākstījies ar videokameru un drīz pēc tam, atstāts aiz durvīm partijas "lielo puišu" sarunās ar citu partiju lielajiem puišiem, Kaimiņš saprata, ka arī politikā tiek uztverts tikai kā aktieris. Un, kā uzzināsiet šajā SestDienas numurā, nolēma ar to nesamierināties. Ja viņam izdotos pierādīt, ka mēs tiešām dzīvojam demokrātiskā, nevis klanu pārvaldītā valstī (par to liek domāt visupirms vairākas ar VID saistītas izpausmes, ieskaitot daža laba personāža 90. gadu stila plātīšanos ar aizdomīgā un ne gluži no sadarbības ar valsts struktūrām neatkarīgā ceļā iegūtu turību), viņš būtu pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni – apbalvojumu, kuru arī aplūkojam šajā SestDienā. Un varbūt pat savu parādes portretu atjaunotajā Mākslas muzejā, kura pagaidām svarīgākās gleznas SestDienas lasītājiem ceļ priekšā direktore Māra Lāce.
Šīs SestDienas, 20. aprīļa - 5. maija, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Par dzīvi ar ordeni. Valsts apbalvojumu saņēmēju saraksti ar katru gadu kļūst aizvien garāki, taču ordenis nav tikai priekšmets, uz kura krājas putekļi, – tam jāļauj stāstīt stāstu, un tas ir jānēsā. Par to, kā ikdienā sadzīvo ar augsto atzinību, smalkajām etiķetes prasībām un pirmajām sajūtām, ordeni saņemot, SestDienai stāsta ordeņu devēji un saņēmēji.
POLITIKA. Kaimiņa nākamā loma. Politiķa karjeras laikā jau vairākkārt vētīts Saeimas Mandātu komisijā par uzvedību, izcēlies ar košām runām par sev interesējošām tēmām un oficiāli nomainījis vārdu, bet, neguvis piepildījumu savai darbībai Latvijas Reģionu apvienībā, Artuss Kaimiņš dibinās jaunu partiju. SestDiena iezīmē skandalozā deputāta gaitas politikā un noskaidro, vai viņu gaida atgriežamies teātrī.
AKTUĀLI. Desmit Lāces gleznas. Muzejā strādājot, emocijas jātur rāmjos, uzsver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Pirms muzeja galvenās ēkas atklāšanas viņa iesaka savus mīļākos un, viņasprāt, vērtīgākos kolekcijas darbus.
PORTRETS. Solfedžo tīģeris. Par mūziku, pedagoga darbu, tagad daudziem pasaulslaveniem audzēkņiem un… tīģeriem. Skolotāja Maija Kurme vairāk nekā pusgadsimtu nostrādājusi mūzikas vidusskolās un izaudzinājusi daudzas slavenības, sākot no Cosmos puišiem līdz diriģentiem Andrim Nelsonam un Mārim Sirmajam, kurš savulaik pat gājis ar viņu ravēt dārzu.
PASAULĒ. Joki mazi. Iegūt naudu un mierīgu dzīvi vai nezaudēt pašcieņu citu valstu priekšā? Vācijas kancleres Merkeles lēmums apmierināt Turcijas prezidenta Erdogana prasību pret komiķi radījis bažas, ka Eiropa gatava upurēt savas pamatvērtības, lai izdabātu neliberāliem režīmiem. Turklāt, izrādās, Vācija nav vienīgā Eiropas valsts, kur spēkā esošie likumi ļauj notiesāt par citas valsts vadītāja apvainošanu.
TUVPLĀNĀ. Grib izgatavot mākslīgās smadzenes. Jaunais pētnieks Kārlis Berkolds netic, ka mašīnas varētu pārņemt pasauli, māca skolēniem, kā konstruēt robotus, un brīvajā laikā labprāt rušinās dārzā. Šogad viņš ir arī viens no pretendentiem uz Imanta Ziedoņa fonda Viegli balvu.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai vispārizglītojošās skolās jāpagarina mācību gads? Par un pret – izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
PRIEKŠĀ. To, cik augstu zivis var uzlēkt, neviens īsti nav mērījis, taču ir skaidrs, ka pavasaris īsti nav sācies, ja zivis vēl nav lidojušas. Jau divpadsmito reizi notiks pavasara palu šovs Lido zivis Kuldīgā, un tā rīkotāja Kuldīgas Kultūras centra direktore Inta Burnevica mudina svētkus apmeklēt, lai turpmāko gadu aiz prieka pa gaisu vien kā vimba varētu dzīvot.
CEĻOJUMS. Tūristu nepieradinātā pastkarte. Tiem, kam Karību jūras salas asociējas ar tērauda bungu skaņām vai Bobu Mārliju, brauciens uz Kirasao ļaus iepazīt citu pasauli. Tur var doties, gan lai bezrūpīgi uzvilktu pludmales čības un baudītu nepazīstamus ēdienus, gan lai aizbēgtu no komercializētām tūristu vietām.
KROGS UZ PAPLĀTES. Honkongas pēctecis. Domājot, no kura gala īsti Latvijā ienākuši ķīniešu restorāni un kā tiem vēlāk klājies, Zirnis ēd restorānā Fudzijama un secina, ka turp jāiet baudīt nevis interjers, bet suši un ķīniešu ēdieni.
SestDienas VAKARIŅAS. Vajag iet uz tirgu, jo tur piedāvājums saka priekšā, kas jāēd tieši šobrīd, uzsver restorāna Entresol saimnieks Raimonds Zommers. SestDienas ēdējiem viņš šoreiz iesaka ātri pagatavojamu un patīkamu uzkodu Pavasaris un viegli cepamu kūku – apgriezto ābolu tarti –, kas ne tikai labi garšos, bet arī smuki izskatīsies.
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO.