Vienu dienu zēns pavadīja slimnīcā, kur viņu «izskaloja» – veica detoksikāciju, ievadot fizioloģisko šķidrumu un zāles. Nākamajā dienā atbrauca puisēna mamma un viņu aizveda mājās. «Neteiksim, ka tā notiek bieži, šogad kādi divi trīs mazie dzērāji vecumā līdz piecpadsmit gadiem ir bijuši,» saka Jēkabpils slimnīcas vadītājs Ivars Zvīdris. Ar bažām par sadzērušos jauniešu lielāku pieplūdumu tiekot gaidīti sarīkojumi – lielkoncerti, klubu pasākumi. Arī Zinību diena, 1.septembris.
Statistika atklāj, ka Latvijā narkologu uzskaitē nav pat 20 nepilngadīgo, kuriem noteikta atkarība no alkohola. Šie skaitļi ne tuvu neatspoguļo patieso situāciju. Pusaudzis ar alus pudeli vai sidra bundžu rokā nav nekāds netipiskais skats - par spīti tam, ka Latvijā alkohols formāli pieejams tikai 18 gadus sasniegušajiem. Arī ziņu virsraksti par pamatīgā skurbulī pieķertiem bērniem gadās pietiekami bieži, lai jau vairs nešokētu. Bērnu dzeršanas problēma ir pat dramatiska, atzīst speciālisti, bet, vaicāti par risinājumu, bezspēcībā noplāta rokas: līdzko sākas aktīvākas kustības alkohola ierobežošanas virzienā, nākas sadurties ar milzīgu pretestību no alkohola ražošanas industrijas un tās spēcīgā politiskā lobija puses.
Kādi bijuši mēģinājumi ierobežot alkohola pieejamību bērniem un ar ko tie beigušies? Kāpēc pieļaujam, ka bērni apreibinās mūsu acu priekšā?
Visu rakstu var lasīt Sestdienā.