Bērni visu uztver un iemācās vieglāk, tāpēc mūsdienās sākt mācīties svešvalodu tikai 3.klasē ir par vēlu, uzskata pirmklasnieka mamma Rita, kuras dēls varēs izmantot Latvijas izglītības sistēmā ieviesto jaunievedumu: pirmo svešvalodu bērniem turpmāk mācīs jau no 1.klases. Rita par izmaiņām ir gandarīta, jo puika jau bērnudārzā sācis apgūt angļu valodu, līdz ar to divu gadu pārtraukums skolā nebūtu vēlams. "Jā, valodas var apgūt vienmēr, bet, jo agrāk sāk, jo pašiem bērniem ir labāk," secina Rita.
Līdzīgi domā arī citi vecāki, kuri ar interesi gaida savu pirmklasnieku pirmās svešvalodu stundas. Savukārt pārējie dalās ar pieredzēto tajās skolās, kur svešvaloda no 1.klases mācīta jau iepriekš. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pērn 154 skolas izvēlējušās sniegt šādu iespēju, piedāvājot apgūt angļu valodu 5465 skolēniem. Papildus vēl deviņās skolās mācīta cita svešvaloda.
Par to, ka mūsdienās pieaug svešvalodu zināšanu nozīme, nešaubās arī izglītības speciālisti, īpaši runājot par darba tirgu. Lai gan starptautiskos uzņēmumos galvenokārt nepieciešamas angļu valodas zināšanas, tomēr darba tirgū nemazinās ar krievu valodas nozīme.
Diāna Ziediņa jau ceturto gadu māca angļu valodu bērniem pirmsskolas vecumā. Iepriekš angļu valoda mācīta pirmklasniekiem. Izvēle par labu mazākiem žiperiem kritusi, jo tajā vecumā bijuši arī pašas bērni. Diāna skaidro, ka līdz astoņu gadu vecumam bērni svešvalodu apgūst dabiski — tāpat kā dzimto valodu, bet pēc astoņu gadu vecuma šī dabiskā valodas apguves prasme zūd un bērni valodu apgūst jau kā pieaugušie. Protams, atšķiras arī mācību metodes. Pirmsskolas izglītības iestādēs gramatiku nemāca, jo bērns līdz septiņu gadu vecumam valodu uztver frāzēs. Valoda tiek mācīta caur dziesmām, rotaļām un atkārtojot konkrētas frāzes. Līdz ar to, uzsākot skolas gaitas, bērnam jau ir radusies valodas izjūta un vieglāk mācīties gramatiku.
Tieši fakts, ka svešvalodu apguve bērniem labāk veicas agrīnā vecumā, bija galvenais Izglītības ministrijas arguments, lai ieviestu šādu sistēmu. To apstiprināja arī citu valstu pieredze. Sestdienas uzrunātie vecāki gan ir pārliecināti, ka arī otro svešvalodu jāsāk mācīt agrāk, nevis tikai no 6.klases. Pie šāda secinājuma nonākusi arī Ieva Freidenfelde, kuras meita Anna šogad mācīsies 7.klasē. Angļu valoda šajā skolā mācīta jau kopš 1.klases, tādēļ apgūta diezgan pamatīgi. Savukārt problēmas sākušās brīdī, kad 6.klasē parādījusies krievu valoda. Ieva stāsta, ka viņas meitai tā bijusi katastrofa, jo 6.klasē jau ir daudz grūtāk aptvert un saprast krievu valodas burtus. Ieva krievu valodu iemācījusies jau savos skolas gados — tolaik krievu valoda mācīta jau no 1.klases. Pašlaik risinājums tiek meklēts privātstundās, jo Ieva ir reāliste. "Mēs dzīvojam kaimiņos Krievijai, un nepārkāpjamu mūri starp Eiropu un Krieviju neviens necels. Latvijai bija, ir un būs bizness ar Krieviju, lai arī kāda patlaban būtu politiskā situācija. Tāpēc es redzu, ka krievu valoda līdztekus angļu valodai mūsu valstī ir un būs biznesa valoda. Un kas zina, kādu profesiju mans bērns izvēlēsies, kad izaugs," nosaka Ieva. Runa gan nav tikai par krievu valodu, bet par svešvalodām kopumā. Arī trīs bērnu māmiņas Zanes bērniem problēmas sagādājusi otrā svešvaloda, ko skolā sāka mācīt tikai no 6.klases. Zane ir pārsteigta, ka septiņu gadu laikā, divas reizes nedēļā apmeklējot svešvalodas stundas, var iemācīties tik maz, respektīvi, gandrīz neko.
Visu rakstu par svešvalodu apguvi skolā lasiet 5.-11.septembra žurnālā Sestdiena!