Svešvalodas vairs nebūs tik svešas

Pirms kara, otra klase macijos anglu valodu. Tresa klase Krievu, tad jau krievi bija Latvija. Krievu valodu iemacijos atri, jo krievi bija visapkart. Tagad krieviski protu tikai lamaties. Viss par ilgiem gadiem aizmirsts.

Viss ir atkarīgs no tā, kāda līmeņa zināšanas ir nepieciešamas: ja tādas, lai spēlītes spēlētu un muļķenes skatītos, angļu valodu var sākt mācīt kaut vai dzemdību namā. Taču, ja gribas lai bērns svešvalodu tiešām apgūst, vispirms ir jānogaida, kamēr viņš būs kaut cik apguvis savu dzimto. Piemēram, iemācījies mērķtiecīgi izteikt domas saliktos teikumos, tāpēc pirmā klase ir pārāk agri. Savukārt, ja galvenais mērķis ir panākt, lai bērni spētu lasīt tehnisko literatūru, tad viņiem vispirms ir jāapgūst attiecīgā nozare, un tas nebūs ne otrajā, ne trešajā un pat ne ceturtajā klasē.

Latviešu, angļu un krievu valodas ir reālistu valodas Latvijā. Fakts. Jāprot visas trīs. Daudzas lietas, kas nav pieejamas un arī nebūs pieejamas latviski, var atrast tīmeklī vai grāmatnīcās un izlasīt krievu vai angļu valodā. Daudzi, kas mācās vai pat māca angļu valodu, neko nav dzirdējuši par tādām vārdnīcām kā noturīgo vārdu savienojumu vārdnīca (combinatory dictionary) vai ilustrēta vārdnīca (Oxford Duden sērija), kaut pirmo no tām valodas īpatnību dēļ būtu OBLIGĀTI jāievieš mācību materiālu sarakstā, blakus tulkojošai UN skaidrojošai vārdnīcai. Tas liek domāt, ka mācību procesā tomēr ir daudz ķeksīšu.

Laujiet bērniem skatīties multenes oriģinālvalodā, nevis tulkotas. Zinu no paša pieredzes, valoda nāks ātri un bez grūtībām.