Atkritumu nāve - tā vēl nav beigas

Dažādās aptaujās par vidi Latvijā iedzīvotājus visvairāk satrauc nevis mežu izciršana, aizaugušās upes un aļģu pārpilnā jūra vai pārzvejošana, bet gan atkritumi. Ļaudis uzskata, ka atkritumi visos stūros ir lielākā vides problēma, un arī paši labprāt ik gadu Lielajā talkā ver vaļā lielos miskastes maisus, lai tajos saliktu visu, ko atsevišķu cilvēku intelekta trūkums atstājis mežos, ceļmalās un piekrastē.

Kad atkritumi dabā vai vienkārši savā dzīvoklī ir savākti, pienāk priecīgais mirklis, kad tos ielidinām miskastē. No acīm prom, no sirds ārā! Taču ar to atkritumi vienkārši nebeidzas – sākas jauns posms to dzīvē. Atkritumu poligonā, ko daudziem labpatīk dēvēt par izgāztuvi, tie tiek sašķiroti un noglabāti. Poligoni ir tādi kā atkritumu kapi, kur aizgājējus nesasviež kaudzē bez kādas sistēmas, bet gan noliek iepriekš izplānotās, drošās vietās.

Neliela atkāpe – izgāztuve un poligons nav viens un tas pats. Kā SestDienai paskaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece Sanita Dika-Bokmeldere, poligonā atkritumi tiek noglabāti, ievērojot Eiropas Savienības vides prasības. Notekūdeņi no tiem tiek savākti un attīrīti, arī gāze, kas rodas, pūstot atkritumu kaudzēm, tiek savākta un izmantota pēc labākās sirdsapziņas. Piemēram, Getliņos atkritumu gāze rada siltumu, ar ko sildīt siltumnīcas, kurās aug slavenie un dārgie Getliņu tomāti, kā arī elektrību, ko laipni atvēlēt Latvenergo. Arī tie skati no skumīgajām filmām par bērniem, kas vazājas pa atkritumu kalnu, meklēdami kaut ko vērtīgu, poligonos nav iespējami – apkārt ir žogs, un iekšā nevar tikt, ja tas iepriekš nav sarunāts. Līdzīgi kā lidostā. Šiem drošības pasākumiem ir divi galvenie iemesli: pirmkārt, cilvēks var kaut kur iegāzties vai nonākt saskarē ar bīstamām vielām. Otrkārt, ložņātājs var sabojāt rūpīgi veidotās atkritumu apglabāšanas sistēmas, līdz ar to piesārņojums varētu nonākt apkārtējā vidē. Un tas ir slikti, jo vispār atkritumu poligons ir veidots tādēļ, lai šādu iespēju izslēgtu.

Bet izgāztuvēm nav nekādu prasību. Vairs nav tādu legālo un nelegālo izgāztuvju. Izgāztuves nav legālas. Drīzāk izgāztuves varētu dalīt vecajās un jaunajās – vecās izveidotas tad, kad nebija nekādu vides prasību un mēs nemaz nenojautām, kas ir Eiropas Savienība, jo skatu aizklāja dzelzs priekškars. Sabrūkot Padomju Savienībai, Latvijā bija 550 izgāztuvju, kas tika likvidētas, to vietā izveidojot 11 modernus poligonus. Pēdējā izgāztuve oficiāli tika slēgta 2013. gadā. Jaunās izgāztuves ir mūsdienās veidotas nelegālas atkritumu kaudzes, kas radītas tāpēc, ka tā kādam bijis vieglāk, arī tāpēc, ka līdz galam nav norisinājušies indivīda smadzeņu evolūcijas procesi.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!