Cik Krievija Baltijai parādā

PSRS okupācijas gados Latvijas tautsaimnie­cība zaudējusi gan­drīz sešpadsmit mil­jardu tā laika rubļu jeb mūsdienu naudā pat vairāk nekā 100 miljardu eiro – pie šā­da secinājuma pēc vairāku gadu ilga darba ar Latvijas PSR un PSRS finanšu pārska­tiem nonākuši pētnieki. Lai gan jau 90. gados Baltijas valstis sāka rēķināt okupāci­jas nodarītos zaudējumus, līdz šim aprēķi­ni nav bijuši gana precīzi, un aptuvenie skaitļi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ko­misijās svārstās no dažiem desmitiem miljardu līdz pat 600 miljardiem. Tādēļ, lai Krievijai piestādītu kopīgu Baltijas valstu rēķinu, visu triju valstu tieslietu ministri nule kā parakstīja deklarāciju par kopīgu darbu pie okupācijas zaudējumu aprēķi­nāšanas. Dokuments jau izsaucis atbildes reakciju no Krievijas politiķu puses, kas, to komentējot, piedāvājuši Baltijai ēzeļa au­sis un pieprasījuši Latvijai un Igaunijai Krievijas impērijas zaudējumu atlīdzinā­šanu no XVIII gadsimta.

Pētnieki gan norāda, ka nauda atgūšana ne tuvu nav galvenais aprēķini uzdevums - svarīgāk ir noslēgt rēķinus ar pagātni. Kliedēt padomju propagandas radītos mītus par lielajiem PSRS ieguldījumiem un pārstāt vainot pagātni par problēmām tagad. Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele konferencē par zaudējumu aprēķiniem norādīja, ka aprēķins un vēstures izzināšana atļautu pārstāt novelt vainu par šī brīža Latvijas problēmām uz pagātni, kā arī viņasprāt tautai nepieciešams arī juridiskā līmenī tikt galā ar vēstures pāridarījumiem.

Akadēmisks pētījums ar praktiskiem rezultātiem 

Novembra sākumā konferencē Kāpēc jā­aprēķina PSRS okupācijas radītie zaudē­jumi? tikās Latvijas un Igaunijas tieslietu ministri, lai parakstītu deklarāciju par PSRS okupācijas Baltijai nodarīto zaudē­jumu aprēķināšanu. Lietuvas ministrs deklarāciju parakstīja nedaudz vēlāk, jo tobrīd piedalījās Rīgas konferencē, kur sa­kritības pēc gandrīz visas sarunas raisījās ap PSRS mantinieci Krieviju. Taču jau vai­rāku gadu garumā ar okupācijas zaudēju­mu aprēķināšanas komisijas finansiālo at­balstu tapis arī Vidzemes Augstskolas re-ktora Gata Krūmiņa apjomīgais pētījums, kurā salīdzinātas Latvijas PSR un PSRS naudas plūsmas.

Darbs nesen noslēdzies ar interesantiem rezultātiem. Līdz šim Latvijā un, kā Sest­Diena noskaidroja, arī citviet Baltijā šādi aprēķini nav veikti. Turklāt speciālisti at­zīst, ka tas ir vērtīgs pienesums ne tikai zaudējumu aprēķināšanai, bet arī kopējās vēstures izpratnei un akadēmiskajai videi.

Saskaņā ar Krūmiņa aprēķiniem zau­dējumi, kas radušies Padomju Savienības okupācijas rezultātā laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, Latvijai (tolaik Latvijas Padomju Sociālistiskajai Republikai jeb LPSR) lēšami 15,9 miljardu rubļu apmērā, par pamatu ņemot 1961. gada rubļa vērtī­bu.

Ņemot vērā Krievijas Federācijas Cen­trālās bankas datus par Krievijas rubļa un ASV dolāra vēsturisko kursu, 1961. gadā viens rublis bija vienāds ar 0,9 ASV dolā­riem. Savukārt 1961. gada dolārs ir apmē­ram 7,95 pērnā gada ASV dolāru vērts. Tā­dējādi, pēc SestDienas aplēsēm, aprēķinā­tie zaudējumi mūsdienu naudas izteiksmē ir ap 113 miljardiem dolāru jeb 107 miljardiem eiro. Jānorāda gan, ka ASV do­lāra vēsturiskā vērtība pret mūsdienu va­lūtu ir svārstīga un dažādos avotos minēta dažādi.

Kopā ar kaimiņiem

Līdz šim zaudējumi aprēķināti atsevišķi: visās trijās Baltijas valstīs neilgi pēc neatkarības atgūšanas sāka darboties īpašas aprēķinu komisijas. 2005. gadā Igaunija publicēja akadēmisko rakstu krājumu The White Book (Baltā grāmata), kur dažādu jomu un sfēru eksperti sniedza vērtējumu par okupācijas gadu ietekmi uz Igauniju, tās tautu, vidi, tautsaimniecību un ekonomiku. Viens no secinājumiem par ekonomiku – finansiālie zaudējumi ir grūti aprēķināmi, jo okupācija radīja ekonomisko atpalicību. Pirmskara gados Igaunija bija līdzvērtīgā ekonomiskajā situācijā ar Somiju, bet pēc neatkarības atgūšanas Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija daudzkārt mazāks. Piemēram, 2003. gadā Igaunijas IKP bija astoņi miljardi eiro, taču, pēc pētnieku aprēķiniem, "ja vēsture būtu pavērsusies citādi", tas būtu 37,2 miljardi. Tiesa gan, paši pētnieki atzīst, ka tie ir tikai aptuveni aprēķini.

Lietuvas 2000. gada likuma Par padomju okupācijas radītajiem zaudējumiem komentāros Viļņas Universitātes profesors Dainis Žalims rakstīja, ka tiešie zaudējumi lēšami ap 20 miljardiem ASV dolāru, bet kopējie valsts zaudējumi, pēc dažādiem aprēķiniem, svārstās no 667,7 līdz pat 800 miljardiem.

Savukārt Latvijas aprēķinu komisija 2005. gadā ziņojumā vēstīja, ka no Krievijas piedzenamā summa būtu ap 150 miljoniem latu. Arī Latvijas komisija iespējamo valsts izaugsmi pielīdzināja Somijai, secinot, ka piecdesmit okupācijas gados kopā Latvijas IKP būtu par 123 miljardiem latu lielāks.

Šeit gan rodas arī problēmas – katra valsts savos aprēķinos izmantoja dažādas pieejas. Lai arī tās visas balstītas uz starptautisko praksi, kopējie skaitļi ir nesavietojami un nesalīdzināmi, tāpat šajos pirmajos aprēķinos netika savākti visi nepieciešamie dati. Piemēram, līdz šim neviena Baltijas valsts nebija veikusi pētījumu, kur salīdzinātu valsts ieņēmumus un izdevumus. Tas, kā SestDienai pastāstīja komisijas pārstāve Ruta Pazdere, ir viens no nākamajiem soļiem, kas likumsakarīgi seko pēc kopīgās deklarācijas parakstīšanas.

Novembra vidū Rīgā notika arī Baltijas pētnieku tikšanās, kuras laikā eksperti dalījās ar pieredzi un pētījumu perspektīvām nākotnei. "Šobrīd izskatās, ka mums ir tāda kā koordinatoru funkcija," sacīja Pazdare. Patlaban visām trim Baltijas valstīm ir sadalīti pētījumu uzdevumi, un paredzēts, ka turpmāk eksperti tiksies atsevišķās grupās, piemēram, atsevišķi tie, kas aprēķina videi nodarītos zaudējumus, un tie, kas tautsaimniecības zaudējumus. Kopīgas metodoloģijas un aprēķinu piestādīšana Krievijai, pēc iesaistīto domām, krietni palielinās šī dokumenta nozīmi.

Darbam nepieciešamo laiku gan pagaidām esot grūti prognozēt, jo, kā norāda Pazdere, šāds apjomīgs pētījums ir atkarīgs ne tikai no pašiem pētniekiem, kuru finansējums ir neliels, bet arī no valstu politiskās gribas. Optimistiski skatoties, rezultāti varētu būt pēc gadiem trim, bet, "iespējams, arī pēc desmit".

Visu Raivja Vilūna rakstu par PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķinu lasiet 4. decembra SestDienā!