Latvijas iedzīvotāji saprot, ka azartspēles ir izklaides veids, nevis vieta, kur meklēt iespēju grūtos laikos atrisināt savas finanšu problēmas, – tāds ir pozitīvais secinājums no Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas novembra sākumā publiskotajiem datiem. Tie rāda, ka azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šā gada deviņos mēnešos Latvijā – 123,076 miljoni eiro – ir par 45,3 procentiem mazāki salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. Šos skaitļus, protams, visvairāk ietekmējis šā gada otrais ceturksnis, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas bija slēgtas no 22. marta līdz 9. jūnijam, bet interaktīvo azartspēļu vietnes nestrādāja no 8. aprīļa līdz 9. jūnijam. 29. oktobrī Saeima noraidīja Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu Covid-19 izplatīšanās laikā aizliegt azartspēļu zāļu darbību, bet šā SestDienas numura iznākšanas brīdī situācija var būt jau mainījusies. Tikmēr izskan priekšlikumi aizliegt azartspēles arī internetā, kur inficēšanās ar koronavīrusu nedraud.
Aizliegumi nelīdz, saka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, un tiem, kuriem atkarība no azartspēlēm radījusi problēmas, piedāvā reģistrēties pašatteikušos personu reģistrā, kā arī bezmaksas psihologa pakalpojumus.
Ievadjautājums: vai jūs esat redzējusi, ka kādu cilvēku aiz rokām ar varu vilktu spēļu zālē iekšā?
Tādus gan neesmu redzējusi. Cik man ir zināms, tā ir katra cilvēka brīva un apzināta izvēle.
Patiešām, katrs tur ieiet pats un pats arī no brīva prāta atstāj naudu, cerams, savu.
Pilnīgi noteikti azartspēles ir viens no izklaides veidiem. Jebkuram cilvēkam var būt kādi brīvi naudas līdzekļi, cik nu katram tā summa ir liela. Ja man ir brīvi, teiksim, desmit eiro, tā ir mana brīva izvēle, kā šo naudu šodien izlietot – aiziet uz kafejnīcu vai nopirkt kūku un apēst mājās, vai arī aiziet uz spēļu zāli ar domu, ka tos desmit eiro es tur iztērēšu un gūšu baudu no adrenalīna, un, ja man ļoti veiksies, varbūt kaut ko pat laimēšu.
Bet, protams, ja es viena pati apēdīšu milzīgu kūku, man droši vien būs slikti, ja par to naudu izdzeršu pudeli lēta alkohola, būs vēl sliktāk, un tas pats attiecas arī uz azartspēli. Jebkas, ko cilvēks dara par daudz un sevi nekontrolējot, ir slikti un rada nelabvēlīgas sekas – gan finansiālā ziņā, gan veselības un sociālajā aspektā. To apzināmies mēs kā azartspēļu uzraugi, to apzinās attiecīgais Finanšu ministrijas departaments un amatpersonas, kuras ir atbildīgas par politikas veidošanu šajā jomā, un tas ir ierakstīts arī Azartspēļu un izložu likumā – ka šā likuma galvenais mērķis ir rūpēties par personas un sabiedrības interešu aizsardzību.
Vienlaikus, protams, šim biznesam ir jābūt stingri regulētam, ļoti precīzi formulētām likuma prasībām: normām, ierobežojumiem, nosacījumiem. Jābūt attiecīgām amatpersonām, speciālistiem, ekspertiem, kuri spēj, prot un zina, kā šo nozari uzraudzīt un ierobežot, – tikai šādā veidā var atrast līdzsvaru starp regulētu uzņēmējdarbību, licencētu, legālu uzņēmējdarbību, kas veic šā pakalpojuma piedāvājumu, un patērētājiem. Vienmēr būs kāds, kas gribēs šo pakalpojumu izmantot. Šiem cilvēkiem tas jāizmanto tiktāl, kamēr nerada viņiem nelabvēlīgas sekas. Atrast šo līdzsvaru ir mūsu uzdevums.
Kā var atrast šo līdzsvaru, neierobežojot cilvēka brīvo gribu?
Protams, tas ir ļoti grūts un sarežģīts uzdevums. Bet tas ir jādara ar konkrētiem argumentiem, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, kolēģu pieredzi. Neesam jau mēs te Latvijā vienīgie uz Zemes, kur notiek azartspēles. Tāpēc mēs mācāmies no kolēģiem, lūkojamies, kāda ir cilvēku reakcija, dalības apjoms, un beigās arī – kādi ir ietekmes rezultāti. Proti, cik daudz ir cilvēku, kuriem azartspēles rada kādas problēmas.
Kā to var noteikt? Prasot ārstiem?
Nē. 2019. gadā pirmoreiz Latvijas vēsturē ir veikts pētījums. Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma un ar speciāli izstrādātu metodiku aptaujājot 5000 personu, ir noskaidrots, kāda ir azartspēļu un izložu ietekme uz sabiedrību, cik daudz Latvijā ir cilvēku, kuriem azartspēles rada problēmas. Pētījums ir pieejams gan Veselības ministrijas, gan mūsu mājaslapā. Lielos vilcienos varu pateikt, ka šajā pētījumā ir konstatēts: Latvijā no azartatkarības dažādā pakāpē varētu ciest aptuveni 79 tūkstoši personu vecumā no 15 līdz 64 gadiem, tātad aptuveni seši procenti Latvijas iedzīvotāju. No tām nopietnam riskam varētu būt pakļautas vairāk nekā 16 tūkstoši personu.
Spēļu zālēs jau no 15 gadiem vēl nelaiž iekšā.
Visticamāk, ar to ir domātas videospēles, uztverot tās kā līdzīgas azartspēlēm, vai nelegālās vietas un vietnes.
Minētie procenti ir aptuveni līdzīgi attiecīgiem procentiem kaimiņvalstīs un citur Eiropā. Mūsu atšķirība ir lielāka interese par azartspēļu automātiem. Tā ir izveidojusies vēsturiski, azartspēļu automātu īpatsvars ir lielākais apgrozījumā, un cilvēki tos arī visvairāk patērē. 2019. gada deviņos mēnešos spēļu automātu īpatsvars bija 76 procenti, šobrīd – 65 procenti. Toties onlainā īpatsvars ir audzis no 17 uz 29 procentiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6.novembra - 13. novembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!