Princis Edvards, pilnā vārdā Edvards Entonijs Ričards Lūiss, Veseksas grāfs (kas, protams, nav vienīgais viņa tituls), kurš dzinis 1964. gada 10. martā, ir jaunākais no Lielbritānijas karalienes Elizabetes II Vindzoras un prinča Filipa četrām atvasēm, britu karaļpāra trešais dēls, viņš pasaulē nākšanas brīdī bija arī trešais no iespējamiem pretendentiem rindā uz troni. Šobrīd gan šajā sarakstā viņš noslīdējis līdz devītajai vietai. Princis ir ieguvis mākslas zinātņu maģistra grādu Kembridžas Universitātē, turklāt interesanti, ka 1982. gadā viņš uz gadu pārtrauca studijas, lai dotos uz Jaunzēlandi, kur mācīja angļu valodu un vēsturi.
Princis Edvards tāpat ir zināms ar saviem presē plaši atspoguļotajiem mēģinājumiem nodoties militārajam dienestam, kā arī darboties izklaides industrijā. Mēģinājums pievienoties jūras kājiniekiem gan nebija īpaši veiksmīgs – princis 1987. gada janvārī neskaidru iemeslu dēļ pameta jūras kājnieku gadu ilgo mācību kursu jau pēc četriem mēnešiem, par ko izpelnījās sava tēva prinča Filipa pārmetumus. Neko daudz labāk Edvardam neveicās arī izklaides industrijā, kurā princis saņēma darba piedāvājumu no Loida Vebera Really Useful Theatre Company un strādāja par producenta asistentu. Tiesa, darba piedāvājums tika izteikts tikai tā iemesla dēļ, ka princis bija atbildīgais par mūzikla apstiprināšanu savas mātes karalienes Elizabetes II 60 gadu svinību pasākumam. Lai arī princis kā producenta asistents piedalījās vairāku mūziklu iestudēšanā, viņa galvenais ieguvums bija iepazīšanās ar aktrisi Rūtu Henšalu, ar kuru viņš pēcāk uzturēja attiecības piecus gadus. Kā šo romānu raksturojusi pati aktrise, vismaz divus no šiem gadiem abu attiecības bijušas "ļoti nopietnas".
Princis mēģināja darboties televīzijā, izveidojot gan savu programmu, gan vēlāk arī televīzijas producentu kompāniju Ardent Productions, kura piedalījās vairāku dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanā, tostarp par prinča vectēva brāli Edvardu VIII, kas gan bija vienīgais kompānijas panākums. Visādi citādi Ardent Productions strādāja ar zaudējumiem, regulāri izpelnījās kritiku un pat izraisīja skandālu karaliskajā ģimenē, kad viņa kompānijas operatori – ar Edvarda atļauju, protams, – 2001. gadā centās nofilmēt princi Viljamu viņa studiju laikā. Drīz pēc šī skandāla Edvards atkāpās no visiem līdzšinējiem amatiem un pilnībā pievērsās sabiedriskajiem pienākumiem.
Tomēr savā ziņā disidentiskais princis Edvards vienmēr bijis ļoti populārs britu vidū, un pēc princeses Diānas traģiskās nāves (1997. gadā) virknē aptauju pat tika atzīts par populārāko karaliskās ģimenes pārstāvi, izņemot, protams, pašu karalieni.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!