Prezidenta sirds
Ar teicienu "iesākumā jāierauj" un dalību daudzos sportiskos pasākumos radījis jautājumus, pa kuru laiku viņš domā par valsti, un iespaidu par sevi kā sportisku un nenogurdināmu politiķi, Valsts prezidents Raimonds Vējonis izrādījās nepietiekami atbildīgs pret savu veselību. Rezultātā 20. janvārī sabiedrību pārsteidza ziņa, ka Vējonim ir kaut kas nopietnāks par "vīrusu infekciju," – Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā viņam tika veikta nopietna sirds operācija. Notikums atklāja virkni nepietiekami izdiskutētu jautājumu – cik daudz sabiedrība šādos gadījumos drīkstētu zināt un kādas pilnvaras kurai amatpersonai būtu jāuzņemas prezidenta rīcībnespējas gadījumā –, un vēlāk radās pat baumas, vai tik bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes pirmstermiņa atvaļināšanās nav saistīta ar viņa gatavošanu valsts galvas amatam...
Divciparu sapnis
Elegants izvadītājs – tā kādā no komentāriem par partijas Vienotība priekšsēdētāja maiņu ārkārtas kongresā jūnija sākumā tika novērtēta Andra Piebalga stāšanās iekšēju nesaskaņu plosītās partijas priekšgalā Solvitas Āboltiņas vietā. Lai gan bijušais eirokomisārs Piebalgs ir solījis, ka Vienotības popularitātes reitingam līdz gada beigām jāsasniedz divciparu skaitlis, drīz vien pēc viņa ievēlēšanas, augustā, Vienotības reitings nokritās līdz vēsturiski zemākajam punktam – 4,2 procentiem –, un, lai gan pēc tam tas ir nedaudz kāpis, var droši prognozēt, ka 10 procentu līdz gada beigām tas nesasniegs. Piebalga problēma šajā situācijā ir tā, ka viņš gan ir Latvijas politikas smagsvars, bet nav tās jaunās asinis, kas Vienotībai būtu vajadzīgas izkļūšanai no krīzes, kurā partija nokļuva ne bez iepriekšējās vadītājas Āboltiņas kļūdām. Tikmēr Āboltiņas ietekme partijā joprojām ir ievērojama.
Kučinska valdība
Vienotības pašnāvnieciskā rīcība, nogāžot savu Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, rezultējās ZZS vadītas valdības izveidošanā – 11. februārī Saeima apstiprināja Māra Kučinska Ministru kabinetu. Šī gan nav pirmā valdība kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, ko vada ZZS pārstāvis – 2004. gadā ZZS premjers bija Indulis Emsis no Zaļās partijas.
Pirmie bēgļi
5. februārī ieradās pirmie no patvēruma meklētājiem, ko Latvija bija apņēmusies uzņemt saistībā ar Eiropas migrantu krīzi. Drīz vien izrādījās, ka attiecībā uz bēgļiem darbojas tā pasīvā stratēģija, kura nav nostrādājusi Latvijas valstiskumam nedraudzīgu cilvēku kontingentā, proti, visi bēgļi aizbrauktu
prom, ja šeit dzīve būtu sliktāka nekā kaimiņvalstī. Savukārt proputiniski noskaņotie (izņemot varbūt Lieni Greifāni) nesteidz vis pārcelties uz savu laimes zemi Krieviju. Gandrīz visi no 23 Latvijā bēgļa statusu ieguvušajiem septembrī jau bija aizdevušies prom uz ekonomiski siltākām zemēm.
Kur vēl iestāties
1. jūlijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) locekli. OECD bija pēdējā starptautiskā organizācija, kurai Latvija vēlējās pievienoties jau kopš 1996. gada. Nu vairs īsti nav kur iestāties, tikmēr mūsu drošākā balsta – NATO – spēja un vēlme atturēt Krieviju no russkij mir paplašināšanas Baltijas virzienā visu gadu turpināja būt diskusiju un arī bažu objekts.
Veselības kaites
Veselības ministra amatā darbību ar sev raksturīgu enerģiju sākušais Guntis Belēvičs 10. jūnijā bija spiests atkāpties no amata – daudzus ienaidniekus iemantojušais "zilonis trauku veikalā" tika veikli pieķerts ārpus kārtas veicam kādu nelielu medicīnisko manipulāciju Latvijas Onkoloģijas centrā. Sākotnēji miljonārs Belēvičs šo "taupības faktu" noliedza, tomēr pēc KNAB iesaistīšanās atzinās melos un vēlāk nolika arī Saeimas deputāta mandātu. 16. jūnijā viņa vietā veselības ministra amatā stājās Anda Čakša.
Kapu tramvajs
Iecerētā jaunā tramvaja līnija, kas savienotu jau esošās Krišjāņa Barona ielas un Ganību dambja tramvaja līnijas, izraisīja sabiedrības sašutumu pēc apvienības Lielo kapu draugi paziņojuma, ka Rīgas dome jauno tramvaja līniju veidos cauri Lielajiem kapiem un ir apdraudētas latviešu kultūras darbinieku kapu kopas un pieminekļi. Biedrība kā melīgus atmaskoja arī Rīgas domes apgalvojumus, ka tramvaja līnijai Eiropas Savienība naudu piešķirtu tikai, ja tā ved uz degradētām teritorijām, un ka tramvajs kapus neskars.
Zaļie krupji
Sazin kādas socioloģiskās aptaujas lieto ZZS, ja apvienība izskatās pārliecināta, ka viņu vēlētājs līdz ar viņiem norīs tādus politiskus krupjus kā kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turētā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa atkalievēlēšana amatā drīz pēc atbrīvošanas, kā arī apvienības nespēja izslēgt no savām rindām eiroparlamentārieti Ivetu Griguli pēc tam, kad viņa kopā ar Andreju Mamikinu (Saskaņa) un Tatjanu Ždanoku (LKS) nobalsoja pret Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Ministru prezidents Māris Kučinskis šo Grigules rīcību vērtēja kā visu iespējamo robežu pārkāpšanu.
Bīstamā pokemonmānija
2016. gadā Latvija neizvairījās no kādas globālās epidēmijas – pokemonmānijas. Virtuālu mošķu tvarstīšana viedtālruņos nebija gluži nevainīga nodarbe, jo, viedtālrunī ieurbies, pokemonu mednieks varēja nepamanīt, kur liek kāju. Īpaši bīstama teritorija pokemonu medībām izrādījās Rīgas domes bezgalīgi remontētā Krišjāņa Barona iela.
Bezmaksas reklāma
Vai var iedomāties labāku reklāmu Latvijā izgudrotajām sirdszālēm mildronātam kā meldonija, kas ir galvenā mildronāta sastāvdaļa, iekļaušana Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) aizliegto vielu sarakstā no 2016. gada 1. janvāra? Rezultātā šo vielu pati pret savu gribu reklamēja pat tāda slavena sportiste kā tenisiste, bijusī WTA ranga līdere Marija Šarapova.