Kino Olimpa meistari pārsteiguši ar reakcionāriem darbiem, polarizējot Kannu profesionāļus un publiku. Te ir jāmin galvenā konkursa darbi – klasiķa Frānsisa Forda Kopolas šekspīriskais ārprāts Megalopole/Megalopolis (2024), horora pioniera Deivida Kronenberga neticami mokošās sēras drāmā Līķauti/The Shrouds (2024) un Pola Šrādera dialogos nomocītā filma Ak, Kanāda/Oh Canada (2024) ar Ričardu Gīru mirstoša dokumentālista lomā. Vienā vārdā par to – ak!
Galvenajā konkursā atrodami sabiedrības vārīgos punktus izceļoši darbi. Piemēram, poļu izcelsmes dāņa Magnusa van Horna melnbaltā gotika Meitene ar adatu/The Girl With the Needle (2024). Filmā 1919. gada Dikensa darbiem līdzīgā Kopenhāgenā jauna šuvēja pasaulē laiž ārlaulības bērnu – filmas sākums sola necilas Pelnrušķītes augšāmcelšanos, bet turpmākais pārtop par psiholoģiskām brāļu Grimmu šausmām. Iespējams, visapspriestākā konkursa filma ir franču režisores Koralī Faržē Substance/The Substance (2024) ar Demiju Mūru (grezna loma!) novecojošas fitnesa zvaigznes lomā – bezkaunīga maskulīnā skatiena meditācija un ķermeņa šausmu žanra piemērs, par kuru šogad, visticamāk, runāsim gana daudz.
Jaunāko paaudžu kino veidotāji reizēm ir piesardzīgi, reizēm drosmīgi un spoži. Konkursā Īpašais skatiens pārējo 17 filmu ainavā izceļas Ginta Zilbaloža Straume (2024). Bezvārdu pilnmetrāžas animācija par Kaķi ir spraiga ceļa filma, kurā galvenajam varonim postapokaliptiskos plūdos jāizaicina sava vienpatība. Straume ir formā spēcīgs un emocionāli katalizējošs darbs. Līdztekus Zilbaloža darbam šajā konkursā vēl izceļama pilnmetrāžas spēlfilmas debija Armands/ Armand (2024) – šo smalko "raksturu izrādi" režisējis norvēģis Halfdans Ulmans Tendels, Līvas Ulmanes un zviedru autorkino meistara Ingmara Bergmana mazdēls. Lakoniskais darbs pietveras incidentam bērnudārzā, kad satiekas divu zēnu vecāki (galvenajā, Armanda mātes, lomā Renāte Reinsve no Pasaulē sliktākais cilvēks/The Worst Person in the World (2021)), lai mediētu sarunu par notikušo.
Bet pāri visam – viens no personīgi nozīmīgākajiem ekrāna notikumiem šoreiz ir kanādiešu avangarda kino meistara Gaja Madina un brāļu Džonsonu veidotā satīra Baumas/Rumours (2024). Te samita laikā satiekas G7 valstu līderi (lomās – Keita Blanšeta kā Vācijas kanclere, Denī Menošē kā Francijas prezidents u. c.). Pavadot vairākas stundas darba grupā un Monty Python manierē risinot dialogus, viņi gatavo atskaiti par paveikto. Frāzes valstvīriem un valstsievām rindojas kā mājas, bet tad visi apmaldās mežā un sastopas ar zombijiem... Šis darbs summāri arī rezumē Kannu pieredzi, kurā šoreiz ir nedaudz politiskā, mazliet jau zināmā, arī par cilvēku darošā un kino izaicinošā.
Kannu filmas, kuras var gaidīt uz ekrāniem Latvijā
LAIPNĪBAS VEIDI/KINDS OF KINDNESS (2024) ★★★★
Pēc Nabaga radību/Poor Things (2023) panākumiem un provokācijām grieķis Jorgs Lantims ir atgriezies pie savas agrīnās kino identitātes – brutāla absurda kā viņa filmā Acu zobs/Dogtooh (2009). Jaunākā filma ir triptihs, kurā dažādas lomas atveido Emma Stouna, Vilems Defo, Mārgareta Kvālija u. c.
MĀCEKLIS/THE APPRENTICE (2024) ★★★★
Vēl viens "šķeļošais" darbs – cinisks Donalda Trampa portretējums viņa biznesa impērijas pirmsākumos. No tētuka ēnā esoša biznesmeņa līdz aukstasinīgam miljardierim (lielisks Sebastians Stens) – režisora Ali Abasi (Robeža/The Border, 2018) izvēlētie biogrāfijas punkti un metodes ir diskutablas, tomēr vēstījums ir nepārprotams.
PUTNS/BIRD (2024) ★★★★★
Dinamiska, elektrizējoša drāma par jaunu meiteni Beiliju (Nikija Adamsa). Viņa jau pazīst haosu, bērniem līdzīgus vecākus un raupju sociālo vidi, kad iepazīstas ar svešinieku, vārdā Putns (Francs Rogovskis). Režisore Andrea Arnolda (Amerikāņu saldumiņš/ American Honey, 2016) konsekventi runā par sociālo vidi – viņa nepazīst tukšu patosu vai morāli, kas berzētu skatītāja acābolus.