Videozvani dzen pie plastiskā ķirurga

Daudzi klienti apgalvo, ka viņus uz radikālo rīcību pamudinājusi skatīšanās uz savu seju videokonferenču laikā.

Attālinātais darbs pavasarī lielai daļai strādājošo lika pa īstam iepazīt videosazi­ņu un arī tās tumšās puses. Piemēram, vājam signālam brīžiem raksturīgo attēla sastingšanu. Ilgstoši veroties neveiksmīgā pozā noķertā bildē, cilvēks mēdz savā sejā pamanīt detaļas, kam iepriekš nav pievēr­sis uzmanību. Un tādā mirklī acīmredzot prātā mostas radikālas domas.

Pamana trūkumus

Šādu notikumu gaitu var rekonstruēt, pētot pārmaiņas statistikā par ASV veikta­jām plastiskajām operācijām šajā gadā un pacientu motivācijas maiņu. Vasarā strauji palielinājās pieprasījums pēc deguna formas uzlabošanas un grumbu novākšanas. Lai arī konkrētu pieauguma procentu pētījuma veicēji neuzrāda, viņi apgalvo, ka tas ir lielāks nekā jebkad iepriekš.

Mediķi pieprasījumu pēc sejas uzla­bošanas procedūrām skaidro ar diviem faktoriem. Pirmkārt, videokonferences saasina uztveri, jo uz savu attēlu nākas skatīties ilgstoši. Iepriekš cilvēki bija samierinājušies ar vizuālajiem trūku­miem, jo savu seju ierauga tikai dažas reizes dienā, toties nemitīgu vēršanos uz tiem ir grūti pārdzīvot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kamera mēdz izkropļot attēlu, atspo­guļojot platāku seju un lielāku degunu.

Otrs aspekts ir emociju sakāpinājums un depresija, kas daļai sabiedrības bijis neizbēgams izolācijas perioda blakusprodukts. Šādā stāvoklī cilvēkiem piemīt tieksme pieņemt neracionālus lēmumus.

Kameras vaina

''Neproporcionālais Zoom platformā pavadītais laiks var ierosināt paškritisku salīdzināšanos,'' žurnālā Facial Plastic Surgery & Aesthetic Medicine skaidro pētījuma autore Arianna Šadi-Koruša no Masačūsetsas Vispārējās slimnīcas, ''tas liek cilvēkiem doties pie ķirurga pēc palīdzības, ko viņi pat nebūtu apsvēruši pirms mēnešiem ilgas sēdēšanas pie monitora.''

Citā pētījumā jau noskaidrots, ka no 30 centimetru attāluma nofilmēts deguns proporcionāli uz sejas izskatās par 30% lielāks nekā no pusotra metra distances. Tas izskaidrojams ar tīmekļkameru lēcas fokusēšanās īpatnībām – filmējot tuvumā, tā objektus padara apaļīgus, tādēļ seja, vaigi un deguns izskatās resnāki.

Priecē sevi un citus

Darba autori aicina pacientus kritiski izvērtēt datora ekrānā redzēto un apzinā­ties, ka dzīvē viņi izskatās citādi, tādēļ ne vienmēr ir nepieciešams likties zem skalpeļa. Tomēr viņi arī norāda, ka ārie­nes uzlabošana patiešām var paaugstināt ne vien paša pacienta pašapziņu, bet arī apkārtējo noskaņojumu.

Piemēram, pēc grumbu samazināšanas cilvēki parasti izskatās jaunāki, smaidošāki un laimīgā­ki, un viņu izstarotais pozitīvisms uz­mundrina arī citus cilvēkus.

Interesanti, ka pagājušajā gadā, vēl pirms pandēmijas, 72% plastiskās operā­cijas pacientu par manipulācijas veikša­nas motivāciju norādīja vēlmi labāk izskatīties pašbildēs. Šogad galvenā vēlme ir glītāka seja videozvanā.