Todien jaunā Kovaļovu ģimene no Krāslavas devās uz mājām Rīgā. Krāslavā viņi ciemojās pie Pāvela vecmāmiņas — parādīja mazo Jūliju. Sirsnīgi atvadījušies, pēcpusdienā viņi devās prom, bet pēc brīža atgriezās, jo bija aizmirsuši portatīvo datoru. Kovaļovu ģimenē to uzskata par sliktu zīmi...
Pāvels Kovaļovs bija viens no pēdējo gadu labākajiem Latvijas trīssoļlēcējiem. Viņa lielākais panākums ir 2009.gada Eiropas junioru čempionātā izcīnītā bronzas medaļa šajā disciplīnā. Tāpat viņš trīs reizes izcīnījis Latvijas čempiona titulu; Pāvels ir viens no 16 trīssoļlēcējiem Latvijas vēsturē, kam izdevies pārvarēt 16 metru robežu.
"Tik mērķtiecīgu jaunieti es vēl nebiju sastapis," stāsta Pāvela treneris, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Sporta katedras vadītājs Viktors Bondars. Pāvels pie Bondara nonāca, būdams RTU Transporta un mašīnbūves fakultātes students. Universitātē viņš apguva medicīnas inženieriju un fiziku. Puisis visu gribēja paspēt, nokārtot, izdarīt, reizēm man šķita, ka par daudz, spriež Bondars. Pāvels centās sasniegt augstākos rezultātus visā, ko darīja. Augstskolu pabeidza ar izcilību un tūlīt pēc studijām atrada darbu profesijā — nodarbojās ar medicīnas iekārtu tehnisko apkopi.
"Viņam bija liela slodze — mācības, treniņi. Puisis saprata, ka jāuztur ģimene, tāpēc tūlīt pēc augstskolas sāka strādāt. Gadījās, ka no rīta viņam darba darīšanās bija jādodas uz Latgali, pēcpusdienā atpakaļ, vakarā treniņš. Viņam visu laiku bija viena problēma — paspēt!"
Pāvels un Jeļena iepazinās pusaudžu vecumā treniņos Daugavas stadionā, abi bija vieglatlētikas treneres Maritas Ārentes audzēkņi. Jeļena bija pazīstama kā laba skrējēja. "Pāvelam Ļena bija tuvākais cilvēks — ne tikai sieva, bet arī draugs, viņi visu laiku bija kopā," saka Pāvela labākais draugs Igors Kurčenkovs. Pērnā gada augustā Pāvels un Jeļena nosvinēja kāzas Siguldā, janvāra beigās pasaulē nāca Jūlija. Jeļena studēja medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, bet 5.kursā, gaidot mazuli, paņēma akadēmisko gadu.
"Trener, man viss saplānots," vēl puika būdams, Pāvels jūsmīgi sacīja savai trenerei Maritai Ārentei. "Viņš stāstīja, ka esot izlēmis: studēs, pēc tam dibinās ģimeni, veidos karjeru. Viņš bija tāds drusku savādāks nekā lielākā daļa jauniešu. Netrenējās tāpat vien, bet vienmēr ar noteiktu mērķi kaut ko sasniegt. Viņš bija prasīgs pret sevi un arī no manis daudz prasīja," atceras trenere.
Traģiskās avārijas iemeslus policija vēl noskaidro, taču aculiecinieki sākumā norādīja, ka automašīna Kia Ceed, kurā atradās Kovaļovu ģimene, vēl pirms sadursmes brauca agresīvi. Kravas automašīnas DAF šoferis Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma sacīja, ka pirms sadursmes vieglā automašīna vienkārši lielā ātrumā traukusies pretī pa pretējo joslu. Policijas sākotnējā izmeklēšana liecina, ka Pāvela vadītā automašīna nezināmu iemeslu dēļ iebrauca pretējā joslā, bet apdzīšanas manevrs netika veikts. Avārijā vieglā automašīna cieta tik pamatīgi, ka sākotnēji pat nebija iespējams noteikt tās marku.
Traģēdija aktualizēja faktu, ka šogad lielāko atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu stacionārais fotoradars fiksējis tieši uz jaunā autoceļa Tīnūži–Koknese (BMW automobilis traucies ar ātrumu 210 km/h). Šogad vien uz modernā ātrgaitas autoceļa notikuši desmit ceļa satiksmes negadījumi, kuros ievainoti septiņi, bet dzīvību zaudējuši pieci cilvēki.
"Mēs to nekad neuzzināsim, bet kaut kas mašīnā notika," par traģisko avāriju spriež vieglatlētikas treneris Viktors Bondars. Pēc viņa domām, vajadzēja notikt kaut kam ārpus saprotamā, lai Pāvels novērstos no ceļa vai zaudētu uzmanību. "Viņš bija nopietns un nekādā gadījumā ne agresīvs. Pāvels brauca pietiekami ilgi un lielus attālumus, viņš nebija iesācējs." Arī treneri Ārenti pārsteidz izskanējusī informācija par auto agresīvo braukšanas stilu. "Agresīvi? Tas nav par Pāvelu; tas nav viņa raksturā! Neticu, ka viņi būtu varējuši strīdēties automašīnā, jo abi bija mierīgi, nosvērti, pat maigas dabas."
Visu rakstu par traģiski bojāgājušo Kovaļovu ģimeni lasiet žurnāla Sestdiena 17.aprīļa numurā!