800 km bez drošības spilvena

Man gan liekas, ka svētceļojums bieži vien ir bēgšana no savas dzīves un pienākumiem sabiedrības priekšā. Labākajā gadījumā tas ir piedzīvojums un jauna pieredze, kas lauž iedomas par citiem. Sliktākajā gadījumā tā ir sevis mānīšana, ka paša uzliktas grūtības var attaisnot savu neizdarību dzīvē. Esmu skeptisks par šādām individuālā atklāsmēm. Pāvests Francisks savā enciklikā Laudato si ir iezīmējis divas būtiskākās mūsdienu pasaules problēmas - ekoloģiju un nabadzību (sociālo netaisnību) un kristiešiem vienotībā ar pāvestu būtu jācenšas mazināt šīs ciešanas. Šaubos, vai hepenings un ieslēgšanās vienatnē (nevis palikšanā kopīgā ar baznīcu un draudzi) palīdz darīt pasauli labāku.

Nav ko zagt manas idejas. Es jau gadiem blozgojos pa hosteļiem.

Kāpēc mūsu slinkie žurnālisti burtiski partulko angļu vai amerikāņu Idiomus ("safety cushion")? Vai tiešām latviski šo pašu jēdzienu izteikt nevar? Kur valodnieki?