Leģendārā zvērkope, kurai zīlītes ēd no rokas un vāveres matos slēpj riekstus, vienīgais cilvēks Latvijā, kas pastaigājies pa mežu ar vilku, lāci un lūsi, 2011. gada Latvijas lepnums par cieņpilnas attieksmes veidošanu pret dabu, pēc Mades nāves Velga kādu laiku atteica intervijas — tik ļoti viņa pārdzīvoja notikušo un arī sabiedrības diametrāli pretējo reakciju uz to. Taču laiks dziedē visas brūces. Pa vasaru Velga ir atguvusies, kļuvusi mierīgāka – un arī vēl vairāk nekā agrāk novērtē dzīvnieku brīvības alkas.
Fragments no intervijas:
Raudājusi zvēru dēļ esi daudz?
Jā. Un entās reizes esmu gribējusi iet prom no darba. Par daudz pieķeros dzīvniekiem. To nedrīkst.
Kam vairāk pieķeries, to arī pazaudē?
Jā, protams. Jo tu to sāc uzskatīt par savu īpašumu. Tā tas ir arī ar cilvēkiem. Mēs viens otram nepiederam. Varam pateikt otram paldies par to laiku, ko viņš ir kopā ar mums, bet ne vecāki, ne bērni nav mūsu īpašums.
Mades zaudējumam esi tikusi pāri?
Laiks dziedē visas brūces. Tas izklausās vienkārši, bet tur ir milzīga patiesība iekšā.
Pavasarī tu nebiji spējīga par Madi parunāt.
Tas man bija pārāk smagi. Tur bija ne tikai Made, bet viss tas, kas notika ar lāčiem, lāču puiku pārvietošana. Runāt par to nevaru vēl tagad.
Vai joprojām paliec pie tā, ka Madi nevajadzēja šaut?
Protams. Bet arī saprotu, kāpēc tāds lēmums tika pieņemts. (Nopūšas). Made bija bijusi ārā jau 2011.gada augustā, es ar viņu nācu pa mežu kilometru, atvedu atpakaļ. Tad mēs atkal sadraudzējāmies. Bet to, kā otrreiz izgāja, nevajag rakstīt, jo sabiedrība Mades lietu uztver nenormāli asi.
Tu biji gatava tam, ka viņu var nošaut?
Man arī augustā likās, ka nošaus. Kad Latvijā izbēg lācis, citu variantu nav. Kad draugos ieliku Mades bildes un apakšā parakstīju "daži priecāsies, daži skums kopā ar mani", tad komentāros skaidri redzēju, ka ir divas cilvēku grupas. Lielākajai daļai esmu Latvijas lepnums, bet otra daļa gaidīt gaida brīdi, kad man kaut kas noies šķērsām — lācis saplucinās, alnis saspers…
Visu sarunu ar Velgu Vītolu lasiet 7. septembra žurnālā Sestdiena!