Zvejnieks kalna virsotnē

Tomēr profesionāliem sportistiem ar vietējo kalnu apgūšanu ir krietni par maz, tādēļ nākas meklēt laimi pasaulē. Tā kā kalni paši nenāk pie mūsu slēpošanas "muhamediem", tad viņiem neatliek nekas cits kā doties pie kalniem. Un dažkārt tas izdodas ar diezgan labiem panākumiem. Viens no šādiem entuziastiem ir Kristaps Zvejnieks, kurš kalnu slēpošanā sasniedzis labākos rezultātus neatkarīgās Latvijas vēsturē (padomju laikā 80.gadu beigās teicamus panākumus PSRS izlases sastāvā guva valmieriete Ulla Lodziņa, kas vienā no Pasaules kausa posmiem izcīnīja pat ceturto vietu).Kristapa aizraušanās ar kalnu slēpošanu ir likumsakarīga, jo viņš audzis ģimenē, kurā šis sporta veids ir lielā cieņā. 1991.gadā, gadu pirms Kristapa dzimšanas, viņa māte Jana Zvejniece kļuva par Latvijas absolūto čempioni visās kalnu slēpošanas disciplīnās. Tādēļ nav brīnums, ka Kristaps uz slēpēm nolikts jau trīs gadu vecumā.Soču olimpisko spēļu laikā februāra vidū Kristaps svinēs 22.dzimšanas dienu, bet mārupietim šīs būs jau otrās olimpiskās spēles. Pirms četriem gadiem debijas reizē Vistleras trasē viņš izcīnīja 37.vietu slalomā un 62.vietu milzu slalomā. Zvejnieks jau toreiz bija tuvu visu laiku labākajam Latvijas kalnu slēpotāja rezultātam olimpiskajās spēlēs - 2002.gadā Soltleiksitijā Ivars Ciaguns slalomā ieguva 26.vietu. Neilgi pēc Vankūveras spēlēm Kristaps laboja latviešu rekordu FIS punktos, un jau tad kļuva nepārprotami skaidrs, ka Latvijas kalnu slēpošanā sākusies jauna nodaļa.Kopš debijas olimpiādē apritējuši jau četri gadi, un Kristaps turpinājis progresēt. Pasaules rangā slalomā viņš ielauzies 100 labāko braucēju vidū, bet olimpiādē var cerēt uz krietni augstāku vietu, jo reitingā viņam priekšā ir daudz sportistu no kalnu slēpošanas lielvalstīm (Austrijas, Šveices, Francijas u.c.), kam olimpiādē būs ierobežots dalībnieku skaits. Četru gadu laikā Kristaps ir iekrājis lielāku pieredzi pasaules čempionātos, Pasaules kausa un Eiropas kausa posmos, bet galvenais - ieguvis pārliecību, ka nekas nav neiespējams.Runājot par savām ambīcijām Soču olimpiādē, Zvejnieks saka, ka nemēdz niekoties ar pieticīgiem mērķiem. Jau pusaudža gados Kristaps nonācis pie atziņas, ka jāsapņo lielas lietas. "Labāk sapņoju kļūt par olimpisko čempionu, un, pat ja nesasniegšu mērķi, vēlāk vismaz varēšu atzīt, ka izdarīju visu iespējamo, nekā sapņot par iekļūšanu labāko piecdesmitniekā un vēlāk sevi par to slavēt," saka Zvejnieks. Viņš gan lieliski saprot, ka olimpiskā čempiona tituls ir ļoti grūti sasniedzams mērķis, vēl jo vairāk jau šogad, bet tāpēc nekļūst pieticīgāks. Kristaps uzsver, ka kalnu slēpošanas elitē kungiem vidējais vecums ir ap 27 gadiem, bet viņam pašlaik vēl ir tikai 21. "Mans īstais laiks būs nākamajās vai aiznākamajās, varbūt pat aizaiznākamajās olimpiskajās spēlēs, bet jau šogad mans mērķis ir uzlabot savu Vankūveras rezultātu gan slalomā, gan milzu slalomā."Kristaps saka, ka inventāra ziņā nevar sūdzēties. Kalnu slēpošanas pasaulē ir sava hierarhija, kad un kurš saņem sponsoru piedāvājumus. Īsumā ir ļoti vienkārši - jo labāki sportista rezultāti, jo labākas slēpes viņam piedāvās rūpnīca. Kristapam vēl nav rakstiska līguma ar slēpju piegādātāju, bet viņam ir mutiska vienošanās ar Fischer par labāko slaloma slēpju izmantošanu sacensībās. Tāpēc slalomā Kristaps nevar sūdzēties par inventāru, kura kvalitāte neatpaliek no elites sportistiem. Milzu slalomā gan ir neliela atšķirība, tāpat supergigantā viņa slēpes esot labākas par veikalā nopērkamajām, bet ne tik labas kā šīs disciplīnas labākajiem speciālistiem. Lai tiktu pie vislabākajām slēpēm, Kristapam jākāpj vēl augstāk rangā."Vienubrīd biju zaudējis sajūtu, ka jābrauc uz visiem simts procentiem. Braucu uzmanīgāk, it kā pietaupoties, lai tikai finišētu un iegūtu kaut kādus punktus. Bet, lai labotu personīgo rekordu, vairāk jāiet uz risku," stāsta Zvejnieks. Pasaules kausa posmos viņš iet uz visu banku, ar domu — vai nu pēc iespējas augstāka vieta, vai nekas. Eiropas kausa posmos gan piedomā par to, lai finišētu un iegūtu vismaz kaut kādus FIS punktus. Arī Soču olimpiskajās spēlēs Kristaps vēlas atrast pareizo balansu starp risku un drošību, lai finišētu pēc iespējas augstākā pozīcijā.Visu rakstu par kalnu slēpotāju Kristapu Zvejnieku lasiet 24.janvāra žurnālā Sestdiena!