Lielākā daļa jeb 917 policistu strādā apsardzē. Pārējie strādā visdažādākajās jomās, piemēram, tirdzniecībā, par šoferiem, strādniekiem, apkopējiem un uzņēmumu valdes locekļiem. Augstāka līmeņa policijas amatpersonas strādā izglītības jomā, pastāstīja Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava. Kopumā līdz 1. janvārim 2722 policisti lūguši atļauju savienot amatu ar citām darbavietām.
Pirms diviem gadiem notikusī Jēkabpils spēļu zāles aplaupīšana, kurā bija iesaistīti vairāki policisti, aktualizēja jautājumu par policistu piepelnīšanos citās darbavietās, jo daļai no uzbrukumā iesaistītajiem likumsargiem policija nebija vienīgā oficiālā darbavieta.
S. Pildava atgādināja, ka pēc Jēkabpils notikumiem Valsts policija pastiprināja kontroli un veica risku analīzi par policistu otrajām darbavietām. Tā, piemēram, šobrīd priekšniecība izvērtē, vai, strādājot divos amatos, nepastāv interešu konflikts un paralēli šādiem darbiniekiem uzmanību pievērš arī VP Iekšējās drošības birojs.
Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas sakarā lielas pārmaiņas piedzīvoja speciālo uzdevumu bataljons Alfa. Vienībai nomainījās vadība, tāpat no nosaukuma tika izņemts vārds Alfa un bataljona policistiem veica ārpuskārtas atestāciju, kā arī psiholoģisko testēšanu. Atestācijas un psiholoģiskās testēšanas rezultātā 28 darbinieki tika pārcelti darbā uz citām policijas struktūrvienībām vai devās izdienas pensijā. Šobrīd bataljonā trūkst 31 policista, taču, kā norādīja S. Pildava, bataljons šajā ziņā neizceļas, jo likumsargu trūkums ir visā Valsts policijā. Jau ziņots, ka policijai trūkst aptuveni 700 amatpersonu un pavisam nedaudz darbinieku.
Tāpat jau ziņots, ka policistu materiālais stāvoklis nesen aktualizējās arī saistībā ar deputāta un Vienotības frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa izteikumiem. Uz Zaķa pausto Latvijas Televīzijā, ka «300 latu algu policists saņem tikai tad, ja viņš, var teikt, neko nedara», asi reaģēja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) un Valsts policija.
LETA