Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa kandidātu atlasi no 16. jūnija līdz 26. jūnijam veica augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānija Pedersen & Partners. Pats A. Kalvītis norādījis, ka lielākais izaicinājums būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses.
«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja A. Kalvītis.
«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis un pagaidām atturējās komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas. Jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, A. Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses». Viņš atturējās minēt, kad notiks tuvākās sarunas ar Krievijas akcionāriem, un norādīja, ka pēc iecelšanas jaunajā amatā viņam vispirms jāiepazīstas ar stāvokli uzņēmumā.
Par Latvijas gāzes valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs. Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs. Valdes pārstāvji darbu sāks 16. augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.
Saistībā ar plānoto Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju no 2017. gada un gāzes piegāžu dažādošanu, kā arī investīciju piesaisti enerģētikas jomā A. Kalvītim varētu izdoties rast mazāk sāpīgu risinājumu uzņēmumam Latvijas gāze un Latvijas valstij, aģentūrai LETA norādīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Viņš atgādināja, ka savulaik A. Kalvītis ir bijis gandrīz vienīgais politiķis, kurš iestājies par gāzes tirgus pārstrukturēšanu un liberalizāciju. Taču, kā būs tagad pēc stāšanās jaunajā amatā, Ozoliņam esot grūti prognozēt. Viņš arī atzīmēja, ka šajā situācijā ir jāņem vērā, ka uzņēmums Latvijas gāze pieder privātiem akcionāriem, tas nozīmē, ka viņu prasības uzņēmuma vadībai ir skarbākas, nekā, piemēram, būtu valstij tai pilnībā piederošajās kapitālsabiedrībās.