Aizdevēju bieds krietni vien pārspīlēts

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apvieno 187 dalībvalstis, kam atkarībā no fondā iemaksātā ir noteikta kvota un balsstiesības lēmumu pieņemšanā. Vislielākās balsstiesības ir ASV, kam ir aptuveni trīs reizes lielāka kvota nekā tās sekotājām - lielākajām Eiropas valstīm.
Piemēram, Vācija fondā iemaksājusi 10,7 miljardus latu, kas nodrošina tai 5,9% balsu no kopumā 100%. Salīdzinājumam: Latvijas iemaksa fondā ir ap 100 miljoniem latu un balsis - ap 0,06%. Dalībvalstu iemaksas fondā ir galvenais avots aizdevumu izsniegšanai. Kopumā fondā iemaksāti 178 miljardi latu.
Augusta beigās bija spēkā vienošanās ar 61 valsti par aizdevumiem kopumā 109 miljardu latu apmērā, bet reāli kredītos izsniegti 36 miljardi latu. Fonds strādā ar «sarežģītiem klientiem» - tām valstīm, kuru valdības netālredzīgas politikas, dabas kataklizmu vai citu iemeslu dēļ trūkst naudas savu tēriņu segšanai un citur to nav iespējams dabūt. Pamatā SVF strādā ar jaunattīstības valstīm, taču to klientu vidū nonākušas arī samērā attīstītas valstis, tādas kā Grieķija un Īslande, arī Latvija.
Ja SVF aizdod naudu, tad to dod pa daļām, kas ļauj kontrolēt izvirzīto nosacījumu izpildi. Šie nosacījumi katrai valstij var būt dažādi, jo arī riski un situācijas ir atšķirīgas. Procenti arī svārstās, atkarībā no aizdevuma summas un valsts attīstības pakāpes, taču tie ir zemāki nekā tad, ja valsts naudu aizņemtos finanšu tirgos.