Tā būs vidējā speciālā izglītība uz Saules skolas bāzes, un diplomā jauniešiem būs rakstīts «skatuves mākslas speciālists», nevis «aktieris». Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš to sauc par jauniešu maldināšanu un uzskata, ka aktiera profesiju šādā veidā kvalitatīvi apgūt nevar.
«Līdz šim laikam ar aktieru sagatavošanu nodarbojās tikai Latvijas Kultūras akadēmija, tas nozīmē, ka mācīties par aktieri varēja tikai Rīgā, turklāt apmācību laiks ilga 4 gadus. Daudzu Latgales skolu absolventi materiālu apsvērumu dēļ vienkārši nevarēja atļauties tādas mācības. Tajā pašā laikā tie, kas Rīgā pabeidza akadēmiju, neuzstādīja sev mērķi pārcelties strādāt uz Daugavpils teātri tieši to pašu materiālo apsvērumu dēļ: galvenais jautājums - kur dzīvot,» teikts teātra paziņojumā.
Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs stāsta, ka ar jauniešiem netiks slēgti līgumi, kas viņus piesaistītu teātrim, taču vadība ir ieinteresēta nodarbināt šos aktierus vismaz trīs gadus pēc diploma saņemšanas. Plānots uzņemt 15 cilvēku vecumā no 18 līdz 40 gadiem - ar aprēķinu, ka kursu beigs vismaz desmit no tiem. Lūgts komentēt iepriekš izskanējušo informāciju, ka plānots sagatavot aktierus, kuri būtu gatavi spēlēt latviešu, krievu un latgaliešu valodā, O. Šapošņikovs norādīja, ka mācības notiks valsts valodā, taču ir vēlama krievu valodas prasme, jo teātris apkalpo arī krievu auditoriju. Jautāts, vai divos gados var sagatavot labus aktierus, teātra vadītājs atzina, ka arī bez diploma var būt izcili aktieri, bet var gadīties, ka cilvēks nekļūst par profesionālu aktieri arī pēc četru gadu studijām. «Ļoti svarīgi, kā paši organizēsim apmācību,» izteicās O. Šapošņikovs, pieļaujot, ka viņš varētu mācīt psiholoģiju un, iespējams, arī aktiermeistarību. Viņš arī apzinās, ka tik plašu apmācību kā Kultūras akadēmijā sniegt nevarēs, taču prakse teātrī būtu nodrošināta.
Jauno aktieru apmācību uzņēmusies Daugavpils Saules skola, kas pamatā ir dizaina un mākslas vidusskola. Tās direktore Ilona Linarte-Ruža stāsta, ka ideja guvusi atbalstu Kultūras ministrijā, notiek programmas izstrāde un pusotra mēneša laikā to varētu licencēt, bet mācības sākt, visticamāk, 1. oktobrī. Uzņemti tiks jaunieši pēc vidusskolas beigšanas, bet ļoti iespējams, ka mācības ilgs nevis divus gadus, kā jau izziņojis teātris, bet 2,5 gadus. Pedagogi būšot vietējie, arī no Daugavpils Universitātes, bet esot iespēja uzaicināt arī vieslektorus, tomēr konkrēti uzvārdi pagaidām netiek saukti. Kamēr programma nebūs akreditēta, tai būs vajadzīgs pašvaldības finansējums. «Ļoti ceram iegūt arī Eiropas stipendijas, jo ES nostāja ir ātrāk iesaistīt jaunatni darba tirgū,» stāstīja I. Linarte-Ruža.
Runājot par jauno programmu, O. Šapošņikovs min pirms gada notikušu sarunu ar Kultūras akadēmijas rektoru Jāni Siliņu, kad rektors stāstījis par, piemēram, Francijas un citu valstu pieredzi, vispirms aktierus uzņemot koledžas līmenī. «Kādam tā var būt kaprīze, bērnības sapnis, bet šādā programmā cilvēks sajūt garšu. Ja pēc tam vēlas studēt nopietnāk, var braukt uz Rīgu,» programmas ideju skaidro O. Šapošņikovs, pieminot arī, ka pēc programmas beigšanas, visticamāk, jaunie aktieri uzreiz lielas lomas nedabūs, bet meistarību pilnveidos pakāpeniski. J. Siliņš norāda, ka šādas teātra klases rada interesi par teātri, bet tā nav kvalitatīva aktieru apmācība. «Tas neliekas nopietni, tā ir jauniešu maldināšana. Nevajag solīt, ka viņus ņems darbā teātrī. Ja šai programmai prasīs valsts naudu, mūsu attieksme būs noraidoša,» izteicās J. Siliņš. Latvijas teātru praksē gan nesen bija gadījums, kad Liepājas teātra aktierus gatavoja nevis Rīgā, bet Klaipēdā, tomēr situācija ir atšķirīga, jo tā bija ilggadēja, pārbaudīta studiju programma un tās beidzēji ieguva bakalaura grādu.