Attiecīgi tā dēvētais Lielais ziemeļu zīda ceļš (maršruts, pa kuru mūsu ēras sākumā notika tirdzniecība starp Ķīnu un Romas impēriju) sola Pekinai ievērojamas ģeopolitiskās un ekonomiskās dividendes, tāpat zaudētāja nepaliks arī Maskava.
Memorands par abu valstu dzelzceļa kompāniju sadarbību, pagaidām gan tikai analizējot iespējas izbūvēt šādu transporta koridoru, jau ir ticis parakstīts. Lai arī nekādas konkrētas vienošanās pagaidām nav noslēgtas, Ķīna paudusi gatavību piedalīties 245 miljardus dolāru vērtā projekta finansēšanā un būvniecības darbos, kā arī piešķirt visas nepieciešamās tehnoloģijas un nodrošināt tehnikas piegādes - ātrgaitas dzelzceļu transports Ķīnā ir augsta līmenī. Pagaidām Ķīna sola aktīvu palīdzību ātrgaitas maģistrāles Maskava-Kazaņa izbūvē (šī 770 km garā maģistrāle ir būtiska daļa no transporta koridora Maskava-Pekina), piedāvājot arī savas tehnoloģijas, kas ir lētākas par rietumu analogiem. (Ķīnas variantā kilometrs maģistrāles izmaksā 33 miljonus dolāru, kamēr rietumu - 50 miljonus, tāpat Ķīnas vilcieni ir daudz piemērotāki Krievijas ziemām nekā Vācijā vai Spānijā ražotie.)
Jāpiebilst, daži eksperti jau pauduši pārliecību, ka tieši transporta koridora Maskava-Pekina attīstība liecinās par to, cik lielā mērā abas lielvalstis - Ķīna un Krievija - ir pārvarējušas iepriekš pastāvošo savstarpējo neuzticību un negatīvo vēsturisko savstarpējo attiecību pieredzi un ir gatavas aizvien ciešākai ilgtermiņa sadarbībai.