K. del Ponte uzsvēra, ka «tā nav neapstrīdama patiesība, bet gan spēcīgas aizdomas» un nepieciešama papildu izmeklēšana. Tāpat izmeklētāja norādīja, ka līdz šim nav gūti pierādījumi, ka ķīmiskos ieročus izmantojuši režīma spēki, taču neizslēdza šādu iespējamību.
Gan Sīrijas režīms, gan nemiernieki apsūdzējuši viens otru masu iznīcināšanas ieroču lietošanā. Abas puses apsūdzības noraidījušas.
ANO izmeklētājas paziņojums sekoja pēc tam, kad bažas par iespējamu konflikta eskalāciju ārpus Sīrijas robežām pastiprināja Izraēlas uzlidojumi kādam izpētes centram Damaskas tuvumā. B. el Asada režīms brīdināja, ka uzlidojumi pavēruši ceļu «it visām iespējām», norādot, ka karš varētu pārņemt arī tuvējās kaimiņvalstis.
Tikmēr Izraēlas amatpersonas pirmdien centās pārliecināt B. el Asadu, ka tās uzlidojuma mērķis neesot bijis vājināt režīmu. Izraēla pirms tam vairākkārt uzsvērusi, ka gatava iejaukties, ja pastāvēs bažas, ka ieroči draud nonākt tai naidīgā radikālā islāmistu grupējuma Hezbollah rīcībā.
Krievija norādīja, ka notiekošais liecinot par gatavošanos ārvalstu militārajai intervencei Sīrijā. «Mums ir nopietnas bažas, ka notiek globālās sabiedrības noskaņošana par labu bruņotai intervencei ilgstošajā Sīrijas konfliktā,» Krievijas Ārlietu ministriju citēja Reuters.