Vienreiz jau atlika
Līdz šim apvienotā medija koncepcijas izstrādei izlietoti jau vairāk nekā Ls 80 000, bet dažādās diskusijās minētās summas Latvijas Radio un Latvijas TV apvienošanai vienā medijā tiek rēķinātas vairākos desmitos miljonu latu. Tieslietu ministrija (TM) 28. maijā lūdza jautājumu valdībā atlikt, un tas arī tika izdarīts. Šis lēmums izraisīja asu mediju ekspertu kritiku, tika piesaukta pat «pēdējā nagla zārkā», kā to aģentūrai LETA atzina RSU profesors Sergejs Kruks. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants pēc jautājuma atlikšanas prognozēja, ka gadījumā, ja netiks pieņemts pozitīvs lēmums par koncepciju, šis jautājums tiks atlikts uz gadu, jo nespēs pretendēt uz finansējumu 2014. gadā. Savukārt nākamgad ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kas arī var ietekmēt lēmumu par vienota sabiedriskā elektroniskā medija izveidi. Vakar ar A. Dimantu Dienai sazināties neizdevās.
NEPLP pagājušās nedēļas laikā ir sniegusi atbildes uz TM prasītajiem jautājumiem, stāsta NEPLP loceklis Gints Grūbe. Ja koncepcija netiktu pieņemta, viņaprāt, tā būtu neuzticības izteikšana NEPLP, jo apvienotā medija izveidošana ir ierakstīta stratēģijā pieciem gadiem, un citas stratēģijas padomei nav. Koncepcija paredz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu līdz 2015. gada 1. janvārim.
Ministrs grib skaidrību
Dokuments bijis neskaidrs, nav bijusi vienota terminoloģija, tāpat nav bijis saprotams, vai ir runa par mediju nodokļa ieviešanu vai līdzmaksājuma veidu. Koncepcijā nav skaidri pateikta arī pārvaldības forma, nav skaidrs, kādi būs ieguvumi, atbrīvojot radio ēku. «Mēs gribējām, lai šis dokuments sniedz atbildes, kas visiem ir skaidras. Ja tieslietu ministrs nevar saprast, ko citi ministri sapratīs?» izteicās tieslietu ministra preses sekretāre Līga Ādamsone.
Apvienots sabiedriskais medijs ir jāveido, taču tam jānodrošina viedokļu dažādības atspoguļojums, Dienai norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa pastāstīja, ka aizvadītajā komisijas sēdē vairāki deputāti skeptiski izteikušies par mediju apvienošanu. «Es varu paust savu deputātes viedokli. Viens no sabiedriskā medija uzdevumiem ir viedokļu dažādības pārstāvniecība. Ir signāli, ka notiek atkāpšanās no viedokļu dažādības. Parādās sižeti, kuros pārstāvēts tikai viens viedoklis, turklāt netiek pateikts, kurš žurnālists veidojis sižetu,» norādīja I. Mūrniece. Viņasprāt, ir jābūt pārliecībai, ka apvienotais medijs kalpos sabiedrības vispārējam labumam.
Atskaņas par 100 gramiem
Vēl pirms informācijas izskanēšanas par valdības lēmumu neizskatīt medija koncepciju Diena saņēma trīs NEPLP locekļu parakstītu lēmumu, kurā pausts atbalsts Latvijas TV valdes veiktajām reformām, kuru mērķis, kā teikts lēmumā, «ir sabiedriskā medija autoritātes un tā pozīciju nostiprināšana». Tomēr NEPLP vēlas uzsvērt, ka visas reformas, kuras patlaban tiek veiktas LTV, neizbēgami atstās iespaidu uz vienotā sabiedriskā medija tapšanu. Tāpēc tām nepieciešams arī plašs atbalsts sabiedrībā. NEPLP vērš uzmanību uz to, ka apmēram 2000 cilvēku, gan sabiedriskās organizācijas, gan privātpersonas, vērsušās padomē par raidījuma 100 grami kultūras pārcelšanu uz sliktāku raidlaiku. «Atzīstot to, ka LTV valdes operatīvais darbs ir ārpus NEPLP kompetences, padome tajā pašā laikā aicina LTV valdi uzturēt dialogu ar sabiedrību un LTV darbiniekiem, veicot jebkuras reformas, kā arī atsacīties no pārsteidzīgas rīcības un nesagatavotu pārmaiņu veikšanas,» rakstīts lēmumā. Pēc I. Mūrnieces vadītās komisijas sēdes pagājušajā nedēļā Latvijas TV vadība izplatīja asu paziņojumu par redakcionālās neatkarības neievērošanu un paziņoja, ka vērsīsies Eiropas Raidorganizāciju apvienībā (EBU). NEPLP vēstulē teikts, ka padome to neatbalsta, bet G. Grūbe tam neesot piekritis, tāpēc lēmumu nav parakstījis.