Restorāna līdzīpašnieks Uldis Brūders stāsta, ka patlaban noris spraigs darbs, lai gūtu atļauju pielikt grīdu: «Mums blakus ir Rīgas nami, un ar viņiem saskaņošana notiek krietni oficiālāk, nekā mēs esam pieraduši gadījumos, kad ir privātais apsaimniekotājs. Tāpat likums paredz, ka mums jāiegūst atļauja no vismaz 50% mājas iedzīvotāju, tad ar būvvaldi, un tad vēl ir četras instances, kurām tur ir siltumtrases un komunikācijas.»
U. Brūders pauž cerību, ka trīs nedēļu laikā restorānam izdosies veikt visas nepieciešamās formalitātes un atklāt terasi. To, ka restorānu īpašnieki sūdzas par striktajiem nosacījumiem, norāda arī Rīgas domē. Patlaban dome devusi atļauju ap 70 āra kafejnīcu darbībai. Vērtējot pēdējo gadu tendences, Rīgas domes pārstāvis U. Vidauskis secina, ka kafejnīcu skaits izteikti pieaug ik gadu: «2008. gadā mēs saņēmām 289 pieteikumus, pērn jau - 460.»
«Mums ir grūti ierobežot šādu kafejnīcu izplatību, pilsētā jau sāk veidoties «plēvju arhitektūra» - kafejnīcu nojumes tiek izvietotas pie fasādēm, aizsedzot pilsētas arhitektūru,» saka Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Luste un norāda, ka pēdējos gados būtiski esot mainījušās uzņēmēju vēlmes, daudzi vēloties veidot aizvien fundamentālākas konstrukcijas, kas esot pretrunā ar likumā noteikto āra terašu veidošanas koncepciju.
«Vasaras kafejnīcu īpašnieki izsaka iebildes galvenokārt par striktajām prasībām terašu norobežošanai un uzstāj, lai ļaujam veidot terases ar nolaižamām sienām. Restorānu īpašnieki vēlas slēgtus telpiskos risinājumus, lai āra kafejnīcu izmantošana būtu mazāk atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat uzņēmēji grib veidot masīvākas konstrukcijas, grīdas un bāra letes, kuru augstums pārsniedz normatīvos noteikto 1,2 m augstumu,» izklāsta I. Luste.