Saskaņā ar līgumu viņš pensionārei M. Gorbačovai apņēmās maksāt ne tikai visus izdevumus, nodrošināt kopšanu un apsardzi, bet arī uzturēt pavāru un dārznieku. Mākslinieka biznesmeņa cildenā rīcība, bez šaubām, bija apsveicama, taču nekādā ziņā nedarīja godu eksprezidentam. Lai kā arī būtu, ja dēls dzīvo sveiks un vesels un necieš trūkumu, bet māte svešajo apgādībā, - tā ir pretdabiska parādība. Ja, protams, mūžsenos tikumības likumus nevērtē no «jaunās domāšanas» pozīcijas.
Miesa zeltā, sirds salta
Latvijā diemžēl gadījies dzirdēt par labi situētām personām, kas, bradājot sentēvu tikumus, savus vecākus uztic svešinieku aprūpei - ievieto pansionātos. Šādus cilvēkus ar dubulto sirdsapziņu - dienestam un tuviniekiem - nākas iedalīt nevis tikumiskās filosofijas sfērā, bet drīzāk ieskaitīt komercuzņēmumu sektorā, jo miesa gan ir zeltā, toties sirds salta - sirdsapziņa ieklupusi melnajās graudzālēs. Divkosīgās morāles ietvaros pajūk asinsbalss vienotā sirdsapziņas grupa. Sabiedrība viņu rīcību allaž klusībā novērtē ļoti īsi: «Fui, tfu!» Šīs patiesības dzēriens ir rūgts. Kauns un nožēla, ka lielisks prāts ne vienmēr sakrīt ar lielisku dvēseli, kas atkarīga no garīgā, morālā un politiskā līmeņa. Sirdsapziņa - likumu likums!
Kā briljanti večai
Turīgo cilvēku gādība, šādi saldinot vecumdienas piederīgajiem, ir gluži kā briljanti večai: viņu gan izrotā, bet nevar padarīt tīkamāku. Kaut pansionātos ir komfortabli sadzīves apstākļi, tomēr galvenais - tur zūd savējo asinsbalss un psihiskā saderība, kas maina dzīves uztveri. Vesela gamma pārdzīvojumu pauž spēcīgas vibrācijas dvēselē, jūtas dominē minorā. Atmiņas par pagātnes priekiem uzasina skumju bultas, reālā sāpe ir trula, smeldze žņaudz sirdi, jo tur visi vienādi nolīdzināti - ar vienādu bēdu ģērbjas un ar vienādu bēdu apsedzas. Samierināšanās ar piespiedu apstākļiem, bez šaubām, nav labāka par salīmētu sasisto spoguli. Ārēji it kā nemanāmajā psiholoģiskajā spriedzē dvēsele dzīvo kā vējš laukā, pavājinās ilūziju spožums. Kaut sirma tautas apziņa, taču mūžam jauna tās gudrība: ierastā dzīves vieta un paradumi ģimenē, pastāvīga saskarsme ar asinsradiniekiem rada psiholoģisku līdzsvaru un tādu drošības sajūtu, ko nekas un neviens cits nevar aizstāt.
Nācijas progresa rādītājs
Sirmgalvju uzturēšanās savējo pulkā ir tikpat dabiska kā zīdaiņa tiesības uz mātes krūti. To stingri ievēro daudzas tautas. Lūk, Turkmenistānā kopš senatnes vecāki obligāti dzīvo kopā ar jaunāko dēlu. Bērni nekad vecākus neatstāj vienatnē. Viņi vienmēr atrodas bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu aizgādībā. Tepat mums zināmie čigāni - nabadzīgā, no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta - nekad savus bērnus nepamet un savus vecākus neievieto pansionātā. Reiz mazpilsētā sastaptā čigānu ģimene ar četrām meitām un adoptēto mazuli puisīti man paskaidroja tautas tradīciju: vecākiem līdz mūža galam jādzīvo dēla ģimenē, jo meitas aizprecas. Ja dēla nav - jāadoptē! Piederīgo cieņa un rūpes par sirmajām galvām, valdības attieksme pret pensionāriem ir nācijas progresa rādītājs sociālajā dzīvē.