Par šo naudu plānots īstenot vairākus jau iesāktus darbus, piemēram, izbūvēt gājēju ietves pie Māras dīķa, pabeidzot teritorijas labiekārtošanu. Tam paredzēta vislielākā summa 180 741 lats. Riteņbraucēju ērtībai iecerēts izbūvēt Zaļo veloceliņu no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Dauguļu ielai. Veloceliņš, kas iet caur Mārupītes dabas parku, jau agrāk bija daļēji izveidots, un riteņbraucēji sen gaidīja tā pabeigšanu. Darbu plānotās izmaksas ir 123 000 latu. Nākotnē vēl, iespējams, atsevišķās vietās parkā tiks nomainīts asfalta segums, bet citādi veloceliņš pēc šī projekta īstenošanas būs izmantojams, stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš. Lai novērstu Biķernieku ielas pārplūšanu pavasaros un rudeņos, paredzēta Piķurgas upītes tīrīšana. Tās posms no Biķernieku ielas līdz Juglas ezeram ir pilns ar bebru dambjiem, un ir ieplānota to likvidēšana un kritušo koku izņemšana. Prognozētā naudas summa šiem darbiem ir Ls 44 991. «Būs iepirkums, un, ja kāds varēs izdarīt darbus par mazāku summu, mums būs ekonomija,» cer A. Kļaviņš.
Mazliet virs 42 000 latu plānots tērēt Raiņa kapu alejas atjaunošanai, savukārt liepu kopšanai Brīvības gatvē un Sergeja Eizenšteina ielā iecerēts atvēlēt 53 524 latus.
Dažus pasākumus, par kuru atbalstīšanu lems Rīgas dome, plānots īstenot, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par vides stāvokli galvaspilsētā. Viens no tiem saistīts ar savvaļas putnu glābšanu. Ornitologi secinājuši, ka putni galvaspilsētā iet bojā, ietriecoties Vairogu pārvada stiklotajā sienā, un uzrakstījuši vēstuli domei. Šo problēmu departaments iecerējis risināt, aplīmējot sienu virsmas ar krāsainu līmplēvi. Tam plānots iztērēt 2981 latu. Caurspīdīgie stikli gar Vairogu ielas pārvadu izvietoti aptuveni 500 metru garā posmā ceļa abās pusēs, un, lai gan tie jau aplīmēti ar putnu attēliem lidoņu atbaidīšanai, vēlamais efekts nav panākts. Pagājušajā rudenī, pārbaudot šo vietu, ornitologi atrada beigtus putnus. Putnu bojāejas novēršanai sākumā eksperimentālā kārtā aplīmēs ar krāsainu līmplēvi daļu no sienas, un, ja tas palīdzēs, ar šo materiālu noklās visu stikla virsmu, stāsta A. Kļaviņš.
Sadursmes ar stikla sienām ir nopietns putnu bojāejas cēlonis, atzīst Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperts Rolands Lebuss. Stiklu putni uztver kā tukšu gaisu, savukārt spoguļvirsmas, redzot koku, debesu atspulgu, tiem šķiet kā telpas turpinājums, un viņi lido tieši sienā iekšā. Konkrētu skaitu, cik putnu varētu būt gājuši bojā pie Vairogu pārvada, gan eksperts nemin, tie varētu būt vairāki simti putnu ik gadu. Lai gan neviena no metodēm nedod 100% efektu, aplīmējot Vairogu pārvadu ar necaurspīdīgu krāsainu plēvi, noteikti var samazināt putnu bojāeju, uzskata R. Lebuss. Viņš piebilst, ka ideālā gadījumā, jau plānojot būvniecību, var novērst to, izvēloties necaurspīdīgus materiālus. Ir pilsētas, kurās noteikts, ka arhitektiem jau projektējot jāņem tas vērā.