Šogad izsniegts jau vairāk nekā četrsimt atļauju āra kafejnīcu ierīkošanai. RPB pārstāve Ieva Luste Dienai atklāj, ka uzņēmēju vēlmes pēdējos gados mainījušās - daudzi vēlas aizvien fundamentālākas konstrukcijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto āra terašu veidošanas koncepciju. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Vēsturiskā centra plānošanas nodaļas vadītāja Iveta Staša-Šaršūne novērojusi, ka pie kafejnīcām pieguļošās terases nereti izveidotas neapdomīgi: «Invalīdiem vai māmiņām ar ratiem šāds šķērslis ceļa vidū ir apgrūtinājums, jo Vecrīgā tam iespējams tikt garām, tikai nobraucot no ietves ar augsto apmali.»
Reformēs radoši
Iespējams, šī ir pēdējā vasara, kad simtiem vasaras terašu konstrukciju traucē gājēju un transporta kustībai, bet krāsainie saulessargi bojā vecpilsētas panorāmu. Pašvaldības amatpersonas, uzņēmēji, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvji un arhitekti diskusijās nonākuši pie kompromisa - tipveida risinājumu komplekta. Tajā ietilptu dažādām Vecrīgas vietām dizainiski un funkcionāli pielāgotas paraugkonstrukcijas, kuru iegāde un uzstādīšana uzņēmējiem ļautu ietaupīt laika un finanšu resursus, bet uzraugošajām iestādēm atvieglotu darbu, mazinot kontroles nepieciešamību. Tipveida skiču izstrādē plāno iesaistīt jaunos dizainerus no Latvijas Mākslas akadēmijas un topošos arhitektus no Rīgas Tehniskās universitātes; izpildījumam būtu jākļūst par laba dizaina paraugu, ko vēlētos aizgūt arī citas Eiropas pilsētas.
Gvido Princis norāda, ka tiks noteikts pārejas periods, ļaujot terašu īpašniekiem amortizēt iepriekšējās investīcijas: «Saprotam, ka uzņēmēji plāno savu darbību un nav sajūsmā par biežām spēles noteikumu izmaiņām, tāpēc normatīvajos aktos tiks paredzēts, ka jaunie risinājumi derēs ilgākam laika posmam.» Ieceres pilotprojekts taps Līvu laukumam, un plānots, ka visas izstrādātās konstrukcijas būs lokalizētas - atsevišķi ielām un laukumiem, jo katrai vietai ir cita funkcionalitāte, raksturs un arhitektūra. Šis gan nav pirmais mēģinājums ieviest vienotu vasaras kafejnīcu dizainu - tieši Līvu laukumā šāda iecere bija jau 2006. gadā.
Mazinās birokrātiju
Vecrīgā āra kafejnīcu izvietošanas kritēriji ir stingrāki nekā ārpus vēsturiskā centra, jo konstrukcijas nedrīkst aizklāt arhitektūras pieminekļus un ne visos gadījumos pieļaujama mākslīgās grīdas uzlikšana. Lai uzņēmējs saņemtu atļauju iekārtot jaunu terasi vai novietot dažus galdus un krēslus blakus savai kafejnīcai, jāizpilda vairāki uzdevumi: jāizstrādā dizains un tā vizualizācija vides kontekstā, jāattēlo objekta novietojums un izmēri zemes robežu plānā, saskaņojot to ar RPB un saņemot atzinumu no Rīgas domes Satiksmes departamenta un pašvaldības policijas. Šāda kārtība, pēc G. Prinča domām, rada nevienlīdzīgus nosacījumus, jo uzņēmējiem, kuri galdiņus uz ietves novieto klientu interesēs, jāizpilda tikpat stingri kritēriji kā tiem, kuri āra kafejnīcas veido papildu ienākumu gūšanas nolūkos. Plānots izstrādāt atsevišķu regulējumu, kas atvieglotu atļaujas saņemšanu tiem, kuri uz sezonas laiku viesu ērtībām iznes dažus galdus ārpus telpām.
Terases savairojušās
Uzņēmējs Vladimirs Barsuks, kurš savu vasaras kafejnīcas konstrukciju Doma laukumā šajā sezonā uzstādījis piecpadsmito reizi, uzskata, ka patlaban svarīgāk ir risināt nevis dizaina, bet Vecrīgā esošo āra kafejnīcu skaita jautājumu: «Konkurence ir milzīga, pagājušo sezonu beidzām ar zaudējumiem. Es domniekiem ierosinātu ieviest šādu terašu skaita limitu.» Viņš skaidro, ka pēc iebraukšanas sistēmas maiņas prom no Vecrīgas pārcēlušās daudzas bankas un biroji, tāpēc tūristu īpatsvars viņa klientu vidū pieaudzis līdz 90 procentiem. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste Dienai iepriekš norādīja, ka vasaras kafejnīcu iekārtošana prasa ievērojamas investīcijas, kas ne vienmēr atpelnāmas sezonas laikā, risinājums vienotā dizaina ieceres ieviešanai būtu saprātīga termiņa noteikšana.