Fiskālās disciplīnas padomes biedrs ekonomists Mārtiņš Kazāks Dienai gan pauda, ka šo nodokli «pareizāk būtu saukt nevis par bagātnieku nodokli, bet augsta līmeņa vadītāju nodokli».
Pret šādu nodokli asi iebilst sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) bilst, ka Finanšu ministrijai (FM) līdz septembra vidum jāizstrādā likumprojekts par jaunā nodokļa ieviešanu. Uz jautājumu, vai mulsumu neraisa asie protesti, ko izteikuši sociālie partneri, J. Reirs atbild: «Mani mulsina nestabilā ģeopolitiskā situācija un Latvijas aizsardzības spējas, kuru stiprināšanai nepieciešami lieli līdzekļi.»
Gandrīz 5000 personu
Jaunais solidaritātes nodoklis attieksies uz to fizisko personu ienākumu daļu, kuras apmērs pārsniedz 48 600 eiro gadā. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informāciju 2014. gadā valstī bija 4810 fizisko personu, kuru kopīgie darba algas ienākumi visās darba vietās pārsniedza 48 000 eiro gadā. Lielākajai daļai šo personu bija vairāk nekā viena darba vieta. Kopējais šo personu darba vietu skaits ir 7843, kas ir vidēji 1,6 darba vietas uz katru personu. Kopējie minēto personu darba samaksas ienākumi 2014. gadā veidoja 362,32 miljonus eiro. Jaunā solidaritātes nodokļa apliekamā bāze atbilstoši VID datiem par 2014. gadu (darba algas ienākumu pārsniegums virs 48 000 eiro) veidoja 131,44 miljonus eiro.
Paredzēts, ka solidaritātes nodokļa likme būtu tāda pati kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 34,09% no ienākumiem, turklāt to maksātu gan darba ņēmējs - 10,50% -, gan darba devējs - 23,59%. Taču šāda jauna nodokļa ieviešana nekādā gadījumā nav saistīta ar sociālo iemaksu griestu atcelšanu, jo jaunais nodoklis tiks ieskaitīts valsts pamatbudžetā, nevis sociālās apdrošināšanas budžetā. Jauno nodokli ar sociālajām iemaksām saista tikai tas, ka izvēlētā sliekšņa summa, no kuras tiktu piemērots jaunais solidaritātes nodoklis, ir apzināti izvēlēta tāda pati kā sociālo iemaksu griestiem, jo strādājošie par to ienākumu daļu, kura pārsniedz šos griestus, proporcionāli maksā mazākus nodokļus nekā tie cilvēki, kuri sociālās iemaksas veic no visiem ienākumiem.
Dalīs starp darba devēju un ņēmēju
Kā skaidro FM, ņemot vērā, ka personām ar lieliem ienākumiem darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir ievērojami zemāks nekā personām ar vidējiem ienākumiem, solidaritātes nodoklis mazinātu nodokļu sloga nevienlīdzību, jo nesamaksāto sociālo iemaksu daļu aizvietotu solidaritātes nodoklis.
Protams, var rasties jautājums, kādēļ nodokļu sloga nevienlīdzības mazināšana netiek risināta ar sociālo iemaksu griestu atcelšanu. Te jānorāda, ka tādā gadījumā papildus iekasēt paredzētie 40,9 miljoni eiro nenonāktu valsts pamatbudžetā, kurā ir būtiska līdzekļu nepietiekamība. Turklāt Labklājības ministrija vēlas saglabāt gan sociālo iemaksu, gan izmaksu griestus, lai no sociālās apdrošināšanas budžeta nebūtu jāizmaksā ļoti lieli pabalsti un pensijas. Turklāt iemaksu griestu atcelšana un izmaksu ierobežošana draudētu ar risku, ka jautājums tiktu izskatīts Satversmes tiesā. Jaunajā priekšlikumā gan zināmu neskaidrību cilvēkiem var radīt, kādēļ jaunais nodoklis tiek taksēts kā sociālās iemaksas, taču nonāk valsts pamatbudžetā.
FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins skaidro, ka paaugstināta IIN piemērošana būtu sarežģītāk piemērojama un administrējama, savukārt piedāvātajā variantā jaunais solidaritātes nodoklis automātiski tiktu samaksāts kopā ar sociālajām iemaksām. Turklāt IIN piemērošanas gadījumā viss slogs gultos tikai uz darba devēju, taču tagad tas tiktu sadalīts starp darba ņēmēju un darba devēju.
Gaidāmas karstas debates
Par jauno priekšlikumu iestājas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš stāsta, ka «nodokļu ieņēmumi ir mazāki, nekā plānots, līdz ar to 2016. gada budžetā ir ļoti sarežģīta situācija, un papildu 40 miljonu eiro ļoti daudz ko atrisinātu.» K. Šadurskis uzskata, ka pret šo ideju uzstājas «labi apmaksāts lobijs». Deputāts gan nenoliedz, ka piedāvātais variants vēl ir neizstrādāts un ir daudz neatrisinātu jautājumu, piemēram, par jaunā nodokļa likmes sadalījumu starp darba ņēmēju un darba devēju.
Piesardzīgāka vērtējumā ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kas pārstāv otru lielāko koalīcijas partiju - ZZS. «Par šo priekšlikumu paredzamas plašas diskusijas Saeimā, tas vēl jāizdiskutē ar sabiedrību,» norāda A. Barča.
Kategoriski pret jauno nodokli ir opozīcijas partijas Saskaņas centrs deputāts Andrejs Klementjevs. «Mēs atbalstām progresīvo nodokli, taču tādējādi, ka līdz ar likmes paaugstināšanu lielo algu saņēmējiem tiek samazināta likme pārējiem. Minētajā priekšlikumā nekā tāda nav, ir tikai vēlme paņemt vairāk no bagātajiem. Turklāt es neticu, ka tiešām izdosies iekasēt 40 miljonu eiro, šī norma tiks apieta, piemēram, izņemot algu dividendēs,» pauž A. Klementjevs.
Uzņēmēju organizācijas jau paziņojušas, ka šāds jauns nodoklis ir pretrunā ar valdības solījumiem mazināt darbaspēka nodokļu slogu, turklāt mazinās konkurētspēju un kavēs jaunu darbvietu ar augstu pievienoto vērtību izveidi. LTRK padomes loceklis un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs bilst, ka pats sliktākais ir veids, kā notiek šāda jauna nodokļa ieviešana - sasteigti un neizdiskutējot to ar sociālajiem partneriem. «Es nedomāju, ka piepildīsies politiķu aprēķins par papildu 40,9 miljonu eiro iekasēšanu, jo liela daļa cilvēku, kam ir šie augstie ienākumi, ir tā sauktie top menedžeri, kas vienkārši no algotiem darbiniekiem kļūs par uzņēmuma akcionāriem un naudu izņems nevis algā, bet dividendēs,» norāda N. Bergs.
Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune paudusi neizpratni, «kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu»? LTRK vakar izplatītajā paziņojumā arī norādījusi, ka jaunu nodokļu ieviešana «ir klajā pretrunā ar Ministru kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā».
Savukārt pētījumu centra BICEPS nodokļu pētniece Anna Zasova uzsver, ka nevienlīdzīgu nodokļu slogu vislabāk būtu mazināt ar diferencētu neapliekamo minimumu. Ja grib vienlaikus gan mazināt nevienlīdzību, gan palielināt ienākumus, pēc pētnieces domām, būtu jālūkojas nekustamā īpašuma nodokļa virzienā, apliekot luksusa ēkas ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.