Savukārt Ekselences medaļas saņēmuši pavārs Haralds Saušs un viesmīlis Mārtiņš Kukojs (Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums), grafiskā dizainere Līva Trasūne (Rīgas Amatniecības vidusskola) un web lapu dizainers Artūrs Krapāns (Rīgas Tehniskā koledža).
25 valstu kopvērtējumā Latvijai šajā konkursā ir 9. labākais komandas sniegums - vidējais konkursantu punktu skaits ir 504, kas ir virs ekselences līmeņa. Ekselences balvas saņēma konkursanti, kuri 599 punktu vērtējuma skalā ieguvuši vismaz 500. Latvijas komanda konkursā aiz sevis atstāja tādas valstis kā Somija, Francija, Nīderlande, Beļģija, Zviedrija, Igaunija un citas.
Konkurss Euroskills jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem notiek visas Eiropas mērogā, lai spodrinātu dažādu arodu un profesionālās izglītības prestižu, veicinātu sasniegumus tajā un demonstrētu un godinātu jauniešu izcilību. Konkursā triju dienu laikā jaunajiem profesionāļiem bija praktiski jāpierāda savas prasmes izvēlētajā arodā - pavāra, viesmīļa, elektriķa, automehāniķa, būvnieka un daudzās citās profesijās.
Latvija Euroskills piedalās jau vairākus gadus, bet tieši modes tehnoloģiju disciplīnā šogad startēja pirmo reizi. Un uzreiz zelta medaļas! «Mūsu kategorijā bija septiņu valstu konkurence. Īpaši spēcīga un pašpārliecināta bija Austrija, taču uzvarējām mēs - tas bija šoks un pārsteigums!» stāsta Annija Kalnbirze, Rīgas Stila un modes vidusskolas drēbnieku programmas absolvente, kas ceļazīmi uz Euroskills 2014 nopelnīja, uzvarot Latvijas mēroga konkursā Jaunais profesionālis, kas pērn notika izstādes Skola laikā Ķīpsalā un ko rīkoja Valsts izglītības attīstības aģentūra. Otra tandēma dalībniece Simona Zelča, kas kā apģērbu modelētāja konstruētāja nu jau beigusi Ogres tehnikumu, bet Jaunajā profesionālī izcīnīja otro vietu, piebilst, ka sacensībās Francijā konkurenti sākumā šķituši ļoti spēcīgi: «Pirmā no trim konkursa dienām pagāja ļoti stresaini, jo atpalikām no sava ieplānotā grafika, otrajā dienā visu iedzinām. Taču līdz pēdējam brīdim nezinājām, kā mūs novērtēs žūrija.»
Meitenes stāsta, ka viņu uzdevums bija trīs dienu jeb 18 stundu laikā, iedvesmojoties no Īva Senlorāna modeļiem, datorā izstrādāt dizainu, uzmodelēt un uzšūt zīda kokteiļkleitu ar smokinga elementiem, kā arī savu veikumu pēc tam angliski prezentēt žūrijai. Konkursam abas sāka gatavoties jau deviņus mēnešus pirms Euroskills, un Simona arī to sauc par lielu ieguvumu: «Gatavošanās prasīja daudz laika, bija jāmācās noteikt prioritātes, lai varētu visu paspēt, visu saplānot. Mums Latvijā katrā skolā arī māca pilnīgi citu programmu, lai arī joma it kā ir viena. Katrā skolā ir arī savas nepilnības, tāpēc gājām uz papildu mācībām gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan citur, lai papildinātu zināšanas.» Arī Annija teic, ka būtiski uzlabojusi savas profesionālās iemaņas, bet konkursā ieguvusi jaunus draugus.
Tiesa gan, abām meitenēm gatavošanās procesā pietrūka laika, lai praktiski sastrādātos - tas bija jādara uz vietas Francijā, kas licis pastresot. «Stress un ierobežotais laiks bija tas grūtākais. Stresā tu pieļauj kļūdas, ko nepieļauj parastā situācijā. Bija jāiemanās savstarpēji sastrādāties, arī norādīt otrai uz kļūmēm, tas nebija viegli,» saka Simona. «Dažbrīd bija aizķeršanās un domstarpības, bet visu atrisinājām, atradām kopīgu valodu,» - tā Annija, kura arī atklāj, ka iepriekš ir gadījies, ka kāds no Latvijas komandas atsakās braukt uz Euroskills, jo gatavojoties pārnervozējas, tāpēc šogad ar jaunajiem profesionāļiem strādājis psihologs, kas palīdzēja «nenolūst».
Taču konkursā iegūto pieredzi meitenes sauc par ļoti vērtīgu. Tā nākotnē noderēs - Simona plāno darboties mammas šūšanas uzņēmumā, bet Annija, pēc mācību prakses palikusi pastāvīgā darbā pie modes mākslinieces Natālijas Jansones, sapņo kādreiz atvērt pati savu modes un šūšanas salonu.