Man ir pretjautājums: kā pašam liekas? Sliktāk ir, vai ne?
Kādi varētu būt iemesli?
Autovadītāju nihilisms, pārdrošība, centieni sevi ar auto palīdzību kaut kā pierādīt. Piemēram, mērījumi liecina, ka arī tad, kad bija bēdīgi slavenais melnais ledus, bieži vien auto vadītāji ātrumu nesamazināja - brauca tāpat kā vasarā. Cilvēki savos auto jūtas anonīmi un gatavi izgāzt savas dusmas, un tas izraisa agresīvu braukšanas stilu. Lai gan, protams, jāsaka, ka iemesli ir ļoti dažādi. Piemēram, infrastruktūras - šajā gadījumā ceļu - stāvoklis. Jo tas ietekmē ne tikai braukšanas drošumu, bet braucēju uzvedību. Jūs taču nespļaujat uz skaista parketa? Savukārt bardakā cilvēki attiecīgi arī uzvedas...
Ja noliekam malā tēlainus salīdzinājums, statistika ir šāda: pēdējos desmit gados satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir samazinājies par 60 procentiem. Krietnu laiku bijām Eiropā pirmajā vietā - šoreiz labā nozīmē, rēķinot, cik strauji samazinās bojāgājušo skaits. 2010. gadā šī pozitīvā tendence apstājās un pagājušajā gadā pavērsās pretējā virzienā. Diemžēl. Bet - mēs joprojām uz Eiropas fona izskatītos gluži labi, ja nebūtu viena aspekta. Proti, mums apmēram 50% no bojāgājušajiem ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki - gājēji, velosipēdisti, motociklisti. Protams, var teikt, ka tas ir neizbēgami, ja (it īpaši lauku rajonos) gājēji ir spiesti pārvietoties pa faktiski ceļa braucamo daļu. Tomēr tikpat skaidrs ir tas, ka tā domāt nedrīkst. Un jāsaka, ka izskaidrojošo kampaņu ietvaros arī mēs mācāmies. Savulaik dāvinājām gājējiem atstarojošos elementus, tomēr prakse parādīja, ka viens to elementu aizmirsis mājās, cits pielicis sev grūti pamanāmā vietā utt. Tāpēc sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām sākām dāvināt jakas ar atstarojošiem elementiem, jo, ja šī jaka cilvēkam noder arī kā normāls, silts apģērbs, viņš to vilks. Tās ir drēbes, kādas iepriekš lietojuši glābšanas dienestu cilvēki. Nepieciešamība lietot atstarojošos elementus it kā liekas pašsaprotama, bet diemžēl tā nav, jo gājējiem psiholoģiski liekas, ka auto taču brauc ar spožām ugunīm, kā tad mani nevar pamanīt?! Nu nevar. Tāpēc dāvinājām un dāvināsim šīs jakas, jo tas palīdz, piemēram, šogad lauku rajonos, salīdzinot ar iepriekšējo ziemas sezonu, bojāgājušo gājēju skaits ir samazinājies uz pusi.
Jums liekas, ka pietiks ar šādām akcijām? Sodus nevajag palielināt?
Arī tas notiek. Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir Saeimā pieņemti otrajā lasījumā, atlicis trešais. Būs bargāki sodi gan par braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpšanu, gan par ielu/ceļu šķērsošanu neatļautā vietā, gan par atstarojošo elementu nenēsāšanu. Jā, tas daudziem nepatiks, bet, piemēram, šobrīd Latvijā ir paši zemākie sodi par ātruma pārsniegšanu Eiropā.
Tomēr es gribētu vēlreiz uzsvērt arī šo izglītošanas kampaņu lielo nozīmi. Tas skanēs ļoti melni, bet cilvēki satiksmes negadījumos iet bojā visu laiku. Tā sliktā specifiskā iezīme ir, ka vienā negadījumā aiziet bojā divi, trīs, četri. Tas jau to kopējo «ciparu» arī galu galā izveido.
Un? Nevar taču cilvēkiem aizliegt braukt trijatā?
Bet varbūt vajag atkal un atkal stāstīt, ka nevajag sēsties autiņā, ja šoferis ir iereibis?! Te ļoti svarīgi saprast, kas ir mērķauditorija, arī tādā nozīmē, ka mēģināt uzrunāt pašus tos bravūrīgos jaunos cilvēkus ir mazāk efektīvi, nekā uzrunāt viņu līdzcilvēkus. Neļaujiet sēsties pie stūres dzērumā! Vienalga - atņemiet atslēgas, izlaidiet gaisu no riepām! Vismaz nesēdieties blakus...
Ja runājam par ierobežojošiem mēriem... Bija periods, kad fotoradari bija visu ziņu topā. Nu jautājums salīdzinoši pieklusis.
Nu jā - tas iepirkums izgāzās, negribu par iemesliem vairs diskutēt... Lai gan vienu gan piezīmēšu - tēze, cik tas nepareizi, ka ar radariem tiek gūta peļņa, nebija korekta. Citās valstīs lielākie finansiālie ieguvēji gan, šķiet, ir attiecīgās pašvaldības, tomēr tur jebkurā gadījumā neviens nekliedz, ka kāds gūst šādi ienākumus. Un tāpat slēpj tos radarus krūmos, atkritumu tvertnēs utt. Lai kā arī būtu, valdība stacionāro radaru uzstādīšanu ir uzticējusi mums, CSDD. Plāns: ik gadu uzstādīt 20 radaru, tā lai piecu gadu laikā būtu simts. Nu un rūpīgi izpētījām vietas, kur tie, pirmkārt, izvietojami, tas ir izdarīts, mūsu mājaslapā redzams, to visu finansējam no savas peļņas. Neteikšu, ka tas ir viegls process, jo regulējums šo stacionāro radaru izbūvei ir līdzīgs tam, kāds būtu, ja mēs celtu māju... Par katru radaru ir šāda (rāda) dokumentu čupa! Labi.
Tas, ko gribam darīt paralēli, ir - pavasarī sāksim uz braucamās daļas radaru tuvumā krāsot norādes par atļauto ātrumu, jo iepriekšējā pieredze liecina, ka cilvēks, ieraugot to radaru, dažkārt apjūk, nesaprot, ar kādu ātrumu tad īsti viņš drīkst braukt. Un tad sastresojas un «dod pa presēm»... respektīvi, ja viņš bremzē, labāk lai viņš nomet ātrumu uz atļautajiem 70 km/h, nevis uzreiz uz 50. Un ir vēl viena lieta, ko es gribu ieviest, - t. s. no punkta uz punktu radarus. Tas nozīmē, ka auto tiek fiksēts, iebraucot konkrētajā apdzīvotajā vietā un arī izbraucot no tās. Tad var aprēķināt vidējo ātrumu, ar kādu viņš ir braucis cauri šai apdzīvotajai vietai. Jo mums jau nevajag, lai tas šoferis piebremzē pirms radara un tad atkal spiež pedāli grīdā! Mums ir nepieciešams, lai Latvijā samazinātos vidējais braukšanas ātrums! Šī prakse labi strādā Itālijā, Francijā, Beļģijā u. c. Ar to sāksim nodarboties nākamajā - 2016. - gadā.
Un tad jums «pilnai laimei» esam mēs, velosipēdisti. Pieļauju, ka esat starp diviem dzirnakmeņiem. Viens - velosipēdistu skaits strauji palielinās, viņi prasa infrastruktūru; otrs - auto braucēji, kuri pukojas.
Ir jāmeklē līdzsvars, jo pērn Rīgā dažas velojoslas tika zīmētas, delikāti izsakoties, ne sevišķi pārdomāti. Uzkrāsot to joslu ir visvienkāršākais. Ja paskatās, piemēram, Kopenhāgenu, tur domā pamatīgi un gadiem uz priekšu - kā pārveidot krustojumus, kā veidot infrastruktūru velosatiksmei. Ideālas receptes tāpat nav, bet tad arī jādomā, kā vispār samazināt auto skaitu pilsētas centrā. Ja paskatāmies Amsterdamu - tur jau tādu īpašu veloceliņu ir salīdzinoši maz, tomēr vismaz centrālajā daļā arī mašīnu nav daudz, tādējādi visi sadzīvo. Rīgas gadījumā, manuprāt, nevajadzētu šīs joslas veidot uz maģistrālajām ielām, un no šī viedokļa labi jau, ka neveidos joslu uz Brīvības ielas.