Kaut arī bērniem visbiežāk šķiet, ka viņi tiek vērtēti pārāk bargi, līdzās tam iezīmējas tendence dāvināt labākas atzīmes, nekā skolēni pelnījuši. Iespējams, šādi gadījumi bijuši vienmēr, bet situācijā, kad «nauda seko skolēnam» un skolas cīnās par reitingiem un skolēnu skaitu, kas nes sev līdzi arī finansējumu, nesekmīgo mākslīga pavilkšana uz augšu ar atzīmēm kļūst arvien izplatītāka. Skolas Dienas aptaujātie eksperti un pedagogi skaidro sekas un meklē iespējas, kā problēmu konstatēt un novērst.
Lai skolēns nemigrē prom
Rīgas Mūzikas internātvidusskolas matemātikas un fizikas skolotājs un bijušais programmas Iespējamā misija dalībnieks Aleksandrs Vorobjovs pirms pusotra gada veica pētījumu, lai noskaidrotu aktuālās problēmas izglītības sistēmā. Šogad, atskatoties uz pētījuma secinājumiem un rekomendācijām konstatēto nepilnību novēršanā, viņš secinājis, ka atzīmju dāvināšana joprojām ir tikpat aktuāla kā tobrīd.
«Es pētīju sekas reformai, kad nauda seko skolēnam. Kā Iespējamās misijas pārstāvis gatavoju anketas, aptaujājot skolotājus dažādās skolās visā Latvijā. Pedagogi atzina, ka viens no «nauda seko skolēnam» nepatīkamajiem faktoriem ir konkurence skolu starpā, taču nevis par mācību kvalitāti, bet gan bērnu noturēšanu. Par vienu no veidiem, kā to panākt, ir kļuvusi atzīmju dāvināšana. Dažviet gluži atklāti skolas vadība darbiniekiem liek sekmju rādītājus mākslīgi pavilkt uz augšu ar mērķi, lai skolēns nemigrē prom,» stāsta A. Vorobjovs.
Viņaprāt, dāvinot atzīmi, skolotājs tādā veidā netieši pasaka, ka netic skolēna spējām sasniegt augstus akadēmiskos rādītājus, ieguldot darbu. A. Vorobjovs savulaik bijis arī klases audzinātājs un tagad mēdz apjautāties bijušajiem skolēniem, kā viņiem veicas studējot. Ja viens otrs par kādā priekšmetā uzdāvinātu atzīmi skolas laikā bijis priecīgs, tad augstskolā novērtē prasīgos pedagogus, jo, pateicoties viņiem, iegūtās zināšanas ir stabilas. «Bieži vien pēc centralizētajiem eksāmeniem dzirdētas skolēnu sūdzības, ka rezultāti ir pārsteidzoši zemi, jo līdz šim taču atzīmes rādījušas labāku ainu... Parasti jau gan uz eksāmeniem visi sarauj un samācās, līdzīgi kā mācību gada beigās, kad konsultācijās steidzas labot nesekmīgās atzīmes un rakstīt nokavētos kontroldarbus. Skolēni mācās kampaņveidīgi, līdz ar to viņu zināšanas nav noturīgas, paiet laiks, un viss ir aizmirsies. Ja gribas, lai apgūtais noder ilgtermiņā, jāmācās sistemātiski,» ir novērojis pedagogs.
A. Vorobjovs stāsta, ka ir skolotāji, kas augstāku atzīmi mēdz ielikt ne tikai ar nolūku noturēt skolēnu savā mācību iestādē, bet arī ar pozitīvu motivāciju - it kā lai bērns nepazaudētu prieku mācīties. «Ačgārna pieeja, kā radīt interesi. Tā nevis mudina mācīties, bet dara skolēnus nemotivētus un rada sašķobītu vērtību sistēmu - iemāca, ka vērtība ir nevis ieguldīt darbu, lai kaut ko sasniegtu, bet gan kaut kā izlavierēt. Ne velti mums vērtēšanai ir 10 ballu sistēma, nevis atzīme sākas no 5 vai 6. Šāds uzskats rada neiecietību pret kļūdām - sak', tev jau ar pirmo piegājienu visam jāsanāk ideāli. Arī zems vērtējums ir mācība - ir korelācija starp to, ko tu ieguldi un ko saņem pretī,» apgalvo A. Vorobjovs.
Cik bērnu ir, tik ir
Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko saka, ka skolas administrācija neietekmē skolotājus, prasot nodrošināt kaut kādu vidējo atzīmi. Esot dažādi skolēni - gan tādi, kam mācības padodas grūtāk, gan sliņķi. «Ja no desmit skolēniem, kam cenšamies dot otro iespēju, kaut divi to izmanto, uzskatu, ka ir bijis vērts. Gadās, ka skolēns semestra beigās ir nesekmīgs, tad vienojamies, ka vasaras darbos viņš var atzīmi labot, bet lēmumu - ļaut vai neļaut labot - pieņem priekšmeta skolotājs, kurš zina, kā bērns ir strādājis gada garumā pie viņa stundās,» stāsta P. Ševčenko. Direktors pats pasniedz fiziku, kas daudziem skolēniem neesot starp mīļākajiem priekšmetiem, un saka, ka, vērtējot rezultātu, ņem vērā arī skolēna ieguldītās pūles, taču ieskaites darbu vērtēšanas kritērijs tomēr ir un paliek noteikts punktu skaits par pareizām atbildēm, nevis skolotāja subjektīvā attieksme.
Atzīmju dāvināšana notiek visur - kā Rīgas lielajās ģimnāzijās, tā mazās lauku pamatskolās -, atšķiras tikai motivācija un veids, vai dāvana tiek dota klases kopējās vidējās atzīmes paaugstināšanai vai skolēnu skaita noturēšanai, secināts iepriekš minētajā pētījumā. Alsungas vidusskolas direktore Lija Baumane nepiekrīt - lauku skolā esot tik skolēnu, cik nu tur esot bērnu, un ar atzīmi skolēnu skaitu nepalielināšot. «Protams, mēdz gadīties, ka skolēnam izšķiras atzīme, pēc bezkaislīgiem aprēķiniem rādot 4,5. Tas ir skolotāja ziņā - likt 4 vai tomēr 5. Tad nu pedagogs var vērtēt, vai bērns ir centies, kādi ir bijuši apstākļi, kuru dēļ sekmes ir labākas vai sliktākas. Bet es neuzskatu, ka tā ir apzināta atzīmes dāvināšana,» skaidro direktore un piebilst, ka mūsdienās ir gana daudz informācijas un izvēles iespēju - ja skolēns gribēs vidusskolas vietā izvēlēties profesionālo skolu, viņš to darīs.
Kontrolēt var arī vecāki
«Birokrātijas dēļ, kas uzlikta skolotājam, cilvēki ir prasmīgi iemanījušies atrakstīties un pamatot pilnīgi acīmredzami aplamas situācijas. To, kāda ir vērtēšana un vai visi saņem pēc nopelniem, var kontrolēt vecāki, sekojot līdzi bērnu sekmēm, mācīšanās regularitātei,» iesaka pētījuma autors A. Vorobjovs.
Agnese, 4. klases skolēna, kurš mācās Ādažu vidusskolā, mamma, stāsta, ka skola ļoti uztraucas par vidējo atzīmju rādītājiem un uzstāda prasības, kuras reizēm ir pārāk augstas. «Mans bērns bieži slimo, mums ir individuāls apmācību plāns, tomēr arī slimošanas laikā ir jāpilda gan mājasdarbi, gan atgriežoties jāsteidz uzrakstīt nokavētie kontroldarbi. Pieaugušajiem, kad slimojam, taču neviens neliek, guļot mājās ar temperatūru, vēl arī strādāt,» spriež Agnese.
Ja vecākiem gribas, lai apmācības process ir godīgs, pašiem jāseko tam līdzi - gan ar E-klases starpniecību, gan jautājot pedagogiem, ja ir kas neskaidrs. «Reizēm vecāki domā, ka viņu bērnam nav dotību, teiksim, eksaktajos priekšmetos, bet viņš ir izcils dabaszinībās un literatūrā, tāpēc labāk ieguldīt enerģiju šajos talantos, bet priekšmetos, kas nepadodas, sekmīgu atzīmi uzdāvināt. Kopējais priekšmetu skaits skolās ir liels, pagaidām īsti izvēles virziena pamatskolu līmenī nav, un skolēns nevar zināt, ko viņam dzīvē vajadzēs, ko ne. Turklāt sistemātiska mācīšanās iemāca praktisku priekšstatu par laika efektivitāti,» ir pārliecināts A. Vorobjovs.