Ny Carlsberg arhitekts ir Vilhelms Dahlerups, kurš projektējis arī Kopenhāgenas Valsts mākslas muzeju. Viņa radītās mākslas telpas īpašā pazīšanās zīme ir brīnišķīgs, kā no Senās Romas pārcelts ziemas dārzs ar eksotiskiem augiem un stikla kupolu.
Lai atrastu gliptotēku, jāiet spiedzienu virzienā, jo tā atrodas blakus slavenajam Tivoli atrakciju dārzam. Uzkāpjot uz jumta terases, var vērot neparastu Šagāla cienīgu ainavu - baznīcas torņi skatienā «samontējas» ar lidojošiem cilvēkiem.
Īpaši pievilcīgs galamērķis kultūrtūristam Kopenhāgenas Ny Carlsberg gliptotēka ir šobrīd. Tās jaunajā, 1996. gadā uzceltajā piebūvē līdz 1. septembrim skatāma šobrīd plašākā Edgara Degā (1834-1917) mākslai veltīta izstāde. Jāņem vērā, ka izstādes Degā metode/Dega's Method laikā apskatei nav pieejama gliptotēkas modernisma kolekcija - citu impresionistu un postimpresionistu darbi (Monē, Gogēns u. c.).
Kuratore Līna Klauzena-Pedersena Degā gleznas, pasteļus, skulptūras, zīmējumus un grafikas no daudziem pasaules muzejiem un mākslas kolekcijām kārtojusi četrās tematiskās sadaļās: Degā un impresionisms, Degā un process, Degā un «Mazā četrpadsmitgadīgā dejotāja» (Kopenhāgenas gliptotēkai pieder vienīgās Degā mūža laikā izstādītās skulptūras oriģināls), Degā un meistarība. Panorāmiskā izstāde kontekstā ar izsmeļošajiem komentāriem un paša mākslinieka citātiem ir kā ceļojums Degā galvā - viņa ideju un māksliniecisko paņēmienu pasaulē. Kuratore pārliecinoši atklāj Degā, kurš nav tikai balerīnu gleznotājs. Ainavas, zirgi, sievietes rīta tualete, portreti, kur vienojošais caurviju motīvs ir Degā mīlestība pret kustību.
Izstādē uzskatāmi izpaužas mākslinieka daiļrades kredo, kuru viņš formulējis 1886. gadā kādā vēstulē: «ir nepieciešams atkārtot motīvu desmit reizes. Simts reizes. Nekas mākslā nedrīkst izskatīties nejaušs» un citā - «nav mākslas, kas būtu mazāk spontāna kā mana».
Izstāde