Kāpēc nevar
Daudzos iecirkņos, kur nebija iespējas nodot balsi glabāšanā, jau no 1. oktobra tomēr ieradās cilvēki un bija neapmierināti, ka iepriekš balsot nav iespējams, Diena noskaidroja, apbraukājot vairākus vēlēšanu apgabalus Garkalnē, Zaķumuižā, Ropažos, Mālpilī un Sidgundā. Zaķumuižas 794. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Ināra Kleinberga stāstīja, ka daži vēlētāji bijuši dusmīgi un teikuši, ka sestdien nebrauks. Novērojumi gan liecinot, ka draudi nav pildīti un balsotāji ieradušies arī īstajā vēlēšanu dienā. Ropažos gribētāju nobalsot iepriekš bijis ļoti daudz, un arī šeit neapmierinātie teikuši, ka tad nebalsos nemaz, tomēr sestdien atnākuši. «Varēja atļaut balsi nodot glabāšanā visos iecirkņos,» uzskata 793. iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Aina Bernharde.
Kopumā Latvijā 41 cilvēks bija izmantojis iespēju vēlēšanu dienā balsojumu mainīt, savukārt lielākā daļa - 30342 iedzīvotāji, kuri balsi bija nodevuši glabāšanā, - atstāja savu izvēli nemainītu. Rīgas 49. iecirknī, kur Diena novēroja balsu skaitīšanu, balsi glabāšanā bija nodevuši 677 cilvēki, un neviens no viņiem pārbalsot neatnāca.
Pa labi un pa kreisi
Garkalnes novada domes ēka, kurā atrodas arī kultūras nams, ir vienīgā vieta Latvijā, kur burtiski blakus telpās atrodas Rīgas un Vidzemes iecirknis. Diena par to pārliecinājās jau Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču tad vēlētāji bija piesaistīti konkrētam iecirknim un nebija atšķirības kandidātu sarakstiem Rīgā un Vidzemē. Sestdien, ieejot ēkas foajē, bija izliktas bultiņas, kur katrs iecirknis atrodas, tomēr daži vēlētāji atzina, ka nebija īsti sapratuši - tas nozīmē pilnīgi atšķirīgus sarakstus. Kāda jauna ģimene iestājusies īsākajā rindā, lai bērniem mazāk jāgaida, un par vēlu sapratusi, ka par Vidzemes sarakstu nemaz negribēja balsot. Tas gan nebija ietekmējis izvēli, kuru partiju atbalstīt.
Ropažu novadā bija organizēts transports, lai tālāk no iecirkņiem dzīvojošie cilvēki varētu tikt nobalsot. Savukārt Mālpils novadā šādu transportu nenodrošināja, skaidrojot, ka uz attālākajām mājām komisija var aizbraukt klāt, ja šāda vēlme tiek pieteikta. Kopā ar Sidgundas vēlēšanu iecirkņa pārstāvēm Diena viesojās pie Martas un Jāņa Gunāra Vanagiem. Abi sirmgalvji lauku mājas verandā rūpīgi izšķirstīja visus biļetenus un tikai pēc tam izdarīja izvēli. Vaicāti, vai informācijas bijis pietiekami, seniori atzina, ka skatījušies televīzijas pārraides, lasījuši laikrakstus, turklāt daudz bijis arī partiju reklāmas avīžu.
Reklāmas plakāti novados gan ne vienmēr atstāja vēlamo iespaidu - tā kāda vēlētāja izteicās, ka pirmo reizi pret viņas mājas logiem esot bijis izvietots liels plakāts ar kādu seju, bet, jautāta, kam tā pieder, sieviete saminstinājās - tas esot «kaut kāds Ruķis no Reģionu apvienības», ar to domājot šīs partijas kandidātu Jāni Ruku. Viņa atzina, ka izlemt kopumā bijis grūti un vēl vēlēšanu dienas rītā viņa savu izvēli mainījusi.
«Ļoti smaga darbdiena,» vēlēšanu sestdienu raksturoja Rīgas 25. vidusskolā izvietotā 50. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Dainuvīte Spalle, kura uzskata, ka seši komisijas locekļi un viena pieaicinātā persona vairāk nekā 2000 balsotāju apkalpošanai ir par maz un komisijas locekļiem nav bijis īsti laika ne paēst, ne aiziet uz tualeti. Rindas bijušas visu dienu jau kopš agra rīta, kaut gan blakus strādājuši divi iecirkņi. Balsu skaitīšanas automatizāciju vēlēšanu komisiju locekļi uztver ar dalītām jūtām, jo daudzi ir pārliecināti, ka ar rokām saskaitīt varētu pat ātrāk. Arī Diena novēroja, ka katras vēlēšanu zīmes skenēšana prasa samērā ilgu laiku, ja skeneris ir tikai viens, savukārt balsu - pāri 2200. Kaut arī plusus un svītrojumus datorprogramma saskaita, ļoti daudz jāmaina manuāli, jo jebkuru atzīmi rombā blakus vēlētāja vārdam automātiski ieskaita par plusu un tas komisijai jālabo. Zīmju pārbaude uz ekrāna prasa no komisijas vairāku stundu darbu.
Daudz aplamību
Šīs Saeimas vēlēšanas pierādīja, ka informācija par vēlēšanu norisi acīmredzot nepilnīgi sasniedz adresātu, jo gadījās satikt pat vairākus vēlētājus gan Rīgā, gan ārpus tās, kuri bija atnākuši balsot ar identifikācijas karti bez iepriekš izņemtas vēlētāja apliecības. Kuriozu preses pārstāvjiem gan atklāja arī A. Cimdars - izrādās, viņš pats vēlēšanu dienā aizmirsis mājās pasi. Viņš arī atzinis, ka spiedogu spiešanai pasē ir vājās vietas, un pieļāvis, ka vēlētāju reģistrācijas kārtība ir jāgroza, pārejot uz vēlētāju reģistra veidošanu, ziņo LETA.
Balsošanas norise daļai vēlētāju joprojām ir mīkla - kādas komisijas loceklis stāstīja, ka viens vēlētājs savilcis plusus un svītrojumus pilnīgi visās vēlēšanu zīmēs, tad izvēlējies vienu un pārējās paņēmis sev līdzi. Samērā daudzi cilvēki sev doto iespēju balsot arī izniekoja, iemetot tukšu aploksni (viena tāda bija pat nodota glabāšanā), kā arī ielika aploksnē vairākas vēlēšanu zīmes, kas netika ieskaitītas. Bet balsotāju sašutumu dažviet izraisījis tas, ka partiju izvirzītie premjeru kandidāti nav vēlēšanu sarakstā. Diena pārliecinājās, ka vēlētāji Vienotības sarakstā meklēja pat Eiropas Parlamentā ievēlēto ekspremjeru Valdi Dombrovski.
Tomēr visvairāk aplamību atklājās, pārbaudot vēlētāju izdarītās atzīmes vēlēšanu zīmē. Cilvēki joprojām vēlas likt kāsīšus plusiņu vietā, kas netiek ieskaitīti, tāpat ļoti daudzi svītrojumu vietā salikuši mīnusiņus, kurus arī neieskaita. Vairākās zīmēs blakus deputātu vārdam bija ielikti pat trīs plusi, bet rombiņš pretī uzvārdam, kas ir īstā plusiņam domātā vieta, atstāts tukšs. Vairāki cilvēki bija parakstījušies uz vēlēšanu zīmes, viens Saskaņas sarakstam pierakstījis partijas premjera kandidāta Nila Ušakova vārdu, vēl kāds zem partijas nosaukuma uzrakstījis Spisok Ušakova (Ušakova saraksts). Kāds vēlētājs bija pamanījies svītrojumus veikt ar gaiši zaļu marķieri, ko, iespējams, skenēšanas iekārta nenolasīja.